Pretiniekus: Pārsteidz ar Spēles stilu un komandas disciplīnu.
Pretiniekus: Pārsteidz ar Spēles stilu un komandas disciplīnu
Pieci Gulbenes jaunie basketbolisti kopā ar treneri Viju Kalniņu starp Ziemassvētku un Jaungada svinībām piedalījās “Santa Klausa basketbola turnīrā 2003”, kas notika Somijā, Rovaniemi. Gulbenieši uzvarēja un svētkos saņēma īpašu Santa Klausa uzmanību.
Zēni ieguva zelta medaļas ar Santa Klausa tēlu, diplomus un uzvaras kausu. V.Kalniņa atzīst, ka Lapzemē – Rovaniemi – ir vienīgā vieta pasaulē, kur var iegūt tādas medaļas. Katram basketbolistam Santa Klauss paspiedis roku. Viņš arī piedalījās finālspēlē, izmeta strīdusbumbu. Sēdējis blakus gulbeniešu komandai un jutis līdzi. Dalījis konfektes, lutinājis, priecājies, cik komandas dalībniekiem ir nopietna attieksme pret spēli.
“Domāju, ka pēc visa, ko bērni tur redzēja, viņi sāka ticēt īstajam Ziemassvētku vecītim. Ciemojāmies Santa Klausa mājā, īpašā ciematiņā, kur vizina ar ziemeļbriežiem, bija iespēja fotografēties ar Santa Klausu, aplūkot lielās vēstuļu kastes. Ja ir redzēts Lapzemes Santa Klauss, tad mūsu vecīšiem ticēt vairs nevar,” saka trenere.
Latvijas Jaunatnes basketbola līgā Gulbenes B2 grupas zēni (1988. gadā dzimušie) Rīgā labi nospēlēja ar VEF komandu. Mums piedāvāja iespēju piedalīties Santa Klausa turnīrā.
Protams, ceļojums uz Lapzemi katram dalībniekam maksāja 100 latus, tādēļ tur nedevās visa komanda, ko es ļoti vēlējos, bet tikai pieci zēni – Sandis Sīmanis, Rolands Kalniņš, Lauris Zadiņš, Artūrs Starostins un Aivis Deksnis. Turnīrā veidojām apvienoto komandu ar Ķekavas jaunajiem basketbolistiem,” saka V.Kalniņa un atzīst, ka tieši vēlēšanās izbaudīt svētku burvību, piedzīvot nedaudz no pasakas un brīnumiem, bijis tas, kas pamudinājis viņus doties uz Lapzemi.
Visās spēlēs ir pārliecinoši pārāki
Divās dienās Rovaniemi aizvadītas sešas spēles. Visās gulbeniešu un ķekaviešu apvienotā komanda pārliecinoši uzvarēja. Turnīrā piedalījās daudz komandu, B2 grupā vien sacentās 14 komandas – no Krievijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Latvijas.
“Turnīrā piedalījās vidēji stipri spēlētāji. Pirmajā dienā spēlē pret Krievijas komandu mēs pretiniekus visu spēli pārsteidzām ar presingu (sedzām pa visu laukumu). Mēs bijām fiziski spēcīgi, turklāt pretinieki piedāvāja cita rakstura spēli. Es nekad nebiju redzējusi tādu savu puišu centību. Viņi vēlējās sevi pierādīt. Līdz ar to mūs apbalvoja un sumināja kā disciplinētāko un fiziski sagatavotāko komandu. Mēs guvām stimulu strādāt tālāk,” norāda trenere.
Krievijas komandu gulbenieši vinnēja ar 56:39, viena Somijas komanda vinnēta ar 11:141, otra spēle ar Somiju – 28:83, ar Zviedriju 27:68, pusfināla spēlē ar Somiju – 36:73.
Izvēles priekšā – basketbols vai atpūta
Gulbenieši labi startēja piecās spēlēs, līdz ar to pirms izšķirošās spēles bijuši dilemmas priekšā – doties uz atrakciju parku, ko bez maksas piedāvāja turnīra dalībniekiem, vai arī nopietni gatavoties finālspēlei ar tautiešiem – Ādažu basketbolistiem.
“Jaunieši saprata: ja mēs dosimies uz atrakciju parku, spēlē nebūs vajadzīgā spēka. Zemāk par otro vietu mēs nevarējām būt, bet jaunieši vēlējās zelta medaļas. Viņi pieņēma lēmumu no jautrības atteikties,” saka V.Kalniņa. Spēli gulbenieši vinnēja ar 59:48.
Gaisma tikai trīsarpus stundas diennaktī
“Īsi pirms mūsu ierašanās Lapzemē bija mīnus 30 grādi, kad ieradāmies, bija mīnus četri. Labi, ka lielo salu nepiedzīvojām, tas mūs šokētu. Bija daudz sniega, ziemeļbrieži, kuru kamanās var vizināties. Grūti bija pierast, ka gaisma dienā ir tikai trīsarpus stundas. Visu laiku ir tumsa, bet mājas ir gaišā krāsā, logi bez aizkariem, sveces, izgreznotas vairākas eglītes un mākslīgais apgaismojums,” stāsta V.Kalniņa.
No zviedriem saņemts ielūgums maijā piedalīties basketbola turnīrā Zviedrijā. V.Kalniņa gan vēl nezina, vai būs iespējams tajā piedalīties, jo komandā spēlē tie puiši, kas šogad beidz 9.klasi.
“Turnīra otrajā dienā pēc pirmās spēles mūs intervēja Rovaniemi avīzes korespondents. Daudz jautāja par Latviju un brīnījās, kā sievietei trenerei nav problēmas panākt, lai puiši ir disciplinēti,” atminas V.Kalniņa.
