Valentīndienā biju iegājusi savā skolā. Savā Gulbenes 1.vidusskolā. Lai citi to sauc, kā grib, bet man un daudziem maniem vienaudžiem tā bija un būs 1.! Nāciens uz skolu man bija pašas neplānots – gāju darba dēļ kā “Dzirksteles” korespondente. Pakarināju jaku tajā pašā garderobē, kur bērnībā. Pārlaidu skatienu gaiteņiem, kuros arī 38 gadus pēc skolas absolvēšanas redzu savas sienas. Redzu savu skolas gadu atmiņas, savu direktoru Jāni Taubi, savus mīļos klases audzinātājus – Martu Salmiņu, Veru un Georgu Šabaļinus, Leonillu Jegorovu. Man šī viesošanās savā skolā, kuras nosaukums šodien ir Gulbenes sākumskola, bija patiesi mīlestības svētki. Biju laimīga, uzzinot, ka mana skola atkal kļūs par vienu veselumu kopā ar blakus esošo izglītības iestādi un turpmāk sauksies – novada valsts ģimnāzija. Taču man tā vienmēr būs tieši 1.vidusskola! Atkal liela, stipra visu paaudžu skolēnu izglītības iestāde, sākot no 1. līdz 12.klasei. Man gan savulaik pietika ar 11 skološanās gadiem. Liela skola, lielas klases. Lauku bērniem tas skan kā bubulis. Arī man, Lizumā dzimušai meitenei, Gulbenes 1.vidusskola savulaik šķita milzene. Pamatskolas posmā manā laikā bija trīs paralēlklases un katrā vairāk nekā 30 skolēni. Bija gan grūti, gan viegli, gan skaisti, gan problemātiski. Un tagad, kad atskatos uz bijušo, redzu, ka viss ir bijis tikai skaisti. 14.februārī, kad Gulbenes sākumskolā pedagogi, skolēnu vecāki kopā ar pašvaldības darba grupu sprieda par šīs izglītības iestādes saplūšanu ar novada valsts ģimnāziju, piecēlās un sirsnīgus vārdus klātesošajiem sacīja deputāte Ieva Grīnšteine – mana skolasbiedrene no 1.vidusskolas laikiem. Viņa novēlēja: kaut šodien šai skolai būtu tāda pati tiekšanās būt pirmajai, būt labākajai, kā tas bija kādreiz 1.vidusskolā! Sākumskolas direktors Aivars Mednis sacīja, ka tā arī ir. Kam gan novadā un arī ārpus tā ir labie sasniegumi izglītībā, sportā, mākslās? Gulbenes sākumskolai! Var jau dēvēt šo skolu šādi vai tādi, bet būtība jau no tā nemainās. Mums ar Ievu un daudziem citiem savējiem tas ir svarīgi – šī piederības un patriotisma sajūta. Tāpēc – urrā! Visu cieņu ģimnāzijas direktorei Lidijai Ķeķerei, kurai tiek dota šī misija – izplest spārnus un pacelt skolu plašākos augstumos!
