Gada pirmajās dienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes nodaļa iegādājusies jaunu motorsūkni. Ar pārnēsājamiem motorsūkņiem vajadzētu aprīkot arī tās ugunsdzēšamās automašīnas, kas ir pašvaldībās.
Gada pirmajās dienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes nodaļa iegādājusies jaunu motorsūkni. Ar pārnēsājamiem motorsūkņiem vajadzētu aprīkot arī tās ugunsdzēšamās automašīnas, kas ir pašvaldībās.
Viena no ugunsdzēsēju problēmām, izbraucot uz notikuma vietu, ir nolietojušies motorsūkņi un autocisternas, tādēļ sadarbībā ar vietējām pašvaldībām jārod risinājums, kā uzlabot aprīkojumu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes nodaļas priekšnieka vietnieks Vijārs Griķis stāsta, ka Gulbenes nodaļā esošajām autocisternām ir vairāk nekā 13 gadi. Tās fiziski ir nolietojušās. Ir grūti attīstīt lielu ātrumu, lai iespējami mazāk laika patērētu nokļūšanai līdz notikuma vietai. Šobrīd ugunsdzēsējiem būtu nepieciešamas četras jaunas automašīnas ar aprīkojumu glābšanas darbiem. Tajā ietilpst pārnēsājamie motorsūķni, kā arī aprīkojums glābšanas darbiem uz ūdens. V.Griķis stāsta, ka motorsūkņi, kas šobrīd ir ugunsdzēsēju rīcībā, savulaik saņemti kā humānā palīdzība no Zviedrijas. Tie ir ražoti sešdesmitajos gados, tāpēc morāli un fiziski nolietojušies. Nepieciešams modernizēt arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju aprīkojumu, kā arī spiedvadus (šļūtenes).
“Apzināmies, ka ugunsdzēsējiem domātais aprīkojums maksā dārgi, tomēr pašvaldībām vajadzētu domāt par saviem iedzīvotājiem. Ugunsgrēka gadījumā pašvaldību tehnika būs pirmā, kas ātrāk par mums ieradīsies notikuma vietā. Noteiktajā laikā pēc izsaukuma varam ierasties desmit kilometru rādiusā. Viss ir atkarīgs no attāluma. Ja izcēlies ugunsgrēks, tad neviens nesēž un negaida, kamēr ieradīsimies,” uzskata V.Griķis.
Pašvaldību vadītāji gan domā citādāk. Piemēram, Druvienas pašvaldības vadītājs Juris Graumanis uzskata, ka valsts pakļautības dienesti vēlas dzīvot uz vietējo pašvaldību rēķina. Lejasciema pašvaldība jau iegādājusies modernu motorsūkni. Arī tās vadītājs Dainis Švika ir pārliecināts, ka valstij jārod iespēja apgādāt ugunsdzēsējus ar tiem vajadzīgo tehniku.
V.Griķis, vērtējot situāciju uz pirmā ledus, secina, ka pagājušajā un arī 2002.gadā nav bijis daudz negadījumu un tos izdevies sekmīgi atrisināt. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad regulāri notiks taktiskās mācības ugunsdzēsējiem un glābšanas dienesta darbiniekiem. Piemēram, trešdienās trenēties uz ūdenskrātuvēm dodas ūdenslīdēji. Gulbenes nodaļā šobrīd strādā divi ūdenslīdēji.
Pirmajā pusgadā plānots sakārtot arī sakaru sistēmu. Tad informācija par ugunsnelaimi vispirms nenonāks Rīgā un tikai pēc tam Gulbenē. Līdz šim, zvanot no mobilā telefona uz numuru 112, zvans vispirms atskan Rīgā, atsevišķos gadījumos arī Alūksnē. Tas ir atkarīgs, kā konkrētajā brīdī reaģē uztveršanas tornis. V.Griķis cer, ka pirmajā pusgadā izdosies rast līdzekļus speciālas pults ierīkošanai, lai zvans atskanētu vispirms nevis Rīgā, bet Gulbenē.
Ja rodas nepieciešamība no mobilā telefona sazvanīt Gulbenes daļu, tad jāzvana 4473001. No ciparu līnijas telefona, zvanot 112 vai 01, zvans atskanēs Gulbenē.
***
Rajonā 2003.gadā salīdzinājumā ar 2002.gadu ugunsgrēku skaits bijis par 40 procentiem mazāks. Nav bijis arī neviena bojā gājušā. Rajonā ar skaitliski nelielu iedzīvotāju skaitu šis fakts vērtējams pozitīvi. Par kritisku uzskatāms 2002.gads, kad ugunsgrēkā bojā gāja pieci cilvēki.
