Četras stundas vējainajā trešdienā ilga diskusija par skolu optimizāciju pašvaldības izglītības, kultūras un sporta komitejā. Sekoju tam līdzi tiešraidēs, ko piedāvājām “Dzirksteles” profilā sociālajā tīklā “Facebook.com”, kur interesenti tās vēl var apskatīties arī šobrīd. Sajūtas pēc visa – kā pēc nepatīkama notikuma, pēc kura notikušas neatgriezeniskas sekas. Protams, ir smagi pārdzīvot, ka, visticamāk, Galgauskas skola tiks slēgta, un atzīstu, ka nevaru šeit arī būt pilnīgi objektīva.
Bet, ja vērtē visu notikušo ar vēsāku prātu, tad, manuprāt, pašvaldības administrācija neparāda to augstāko profesionalitātes līmeni. Jā, bija apkopoti skaitļi, kas, protams, izsaka daudz un ir nepielūdzami, bija izsmeļoša prezentācija, bet ar kaut ko arī manipulēts, jo ir tik daudz neizrunātā starp iesaistītajām pusēm. Un, ja diskusijas komitejas sēdē norit četras stundas, tad skaidrs, ka lēmuma projekts ir galīgi “jēls”. Un labi, ka deputāti deva iespēju izrunāties kaut vai šajā liktenīgajā izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. Es redzēju deputātos, varbūt ne visos, lielu ieinteresētību un galvenais – atbildību, cenšoties iedziļināties, balsojot par šiem lēmumiem. Un tie nebija viegli lēmumi.
Ir skaidri redzams, ka komunikācija starp novada izglītības iestādēm un domi kopumā ir vāja, par maz tiek diskutēts, netiek laikus skaidrots, kādas pārmaiņas iecerētas, un tas arī nav nekāds labais stils. Tāpat redzams, ka no skolām tiek prasīta neiespējamā misija, bet kādu tad ilgtermiņā pati izglītības nodaļa, domes vadība redz izglītības iestāžu tīklu un attīstību, to es īsti nesadzirdēju. Protams, iespējams, to nevar pateikt neviens, jo neviens nezina, kāda nākotne ir novadam un vai vispār ir. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka bija un būs problēmas ar pārvadājumiem, un tas ir mīts, ko kultivē dome, ka visus bērnus spēj nogādāt līdz skolai atbilstoši šodienas prasībām. Un vēl man šķiet, ka nemaz nav ētiski, ja pirms sapulces, kurā skolai paziņo par tās slēgšanu, administrācijas pārstāvji iepriekšējā dienā piedraud – turiet muti! Ir skumji kaut ko tādu dzirdēt šodien. Es tikai varu aicināt šādās reizēs draudus ierakstīt, ko tehnoloģiju laikmetā var ikviens, un publiskot, lai sabiedrība zina.
