Skumji, ka jaunā nodokļu reforma kārtējo reizi ir pārsteigusi iedzīvotājus nesagatavotus. Ko dod Valsts ieņēmumu dienesta rīkotie semināri, kuros it kā tiek skaidrota ienākumu deklarācijas aizpildīšana, ja, aizpildot šo deklarāciju, strādājošie, izrādās, ir parādā valstij 3,4 miljonus eiro! Cilvēki, kuri godīgi strādājuši un cerējuši, ka arī nodokļus maksā godīgi. Pirmais šoks jau bija pagājušā gada augustā, kad daļai iedzīvotāju pēkšņi neapliekamais minimums bija nulle, līdz ar to arī alga samazinājās. Tagad ir nākamais šoks! Cilvēks, kurš gadu krājis naudu un cerējis, ka šogad beidzot izbaudīs atvaļinājumu un dosies savā sapņu braucienā, tagad ir spiests no tā atteikties, jo ir piespiests kļūt par nodokļu parādnieku un braucienam paredzēto naudu atdot valstij līdz 16.jūnijam. Kāda divu nepilngadīgu bērnu māmiņa visu gadu ir godīgi strādājusi, maksājusi nodokļus, bet tagad, izrādās, ir valstij parādā gandrīz 300 eiro! Tagad gan tiek skaidrots, ka vajagot atteikties no neapliekamā minimuma savā nodokļu grāmatiņā, tad tāda situācija neradīšoties. Bet varbūt to visu vajadzēja skaidrot pašā nodokļu reformas sākumā un brīdināt, ka citādi var gadīties tā un tā? Un varbūt vispār tad pašā sākumā visiem vajadzēja prognozēt to neapliekamo minimumu jau no janvāra nulli, nevis tikai no augusta. Ejam līdzi laikam, taču nudien galvenais nav pievienot čekus telefonā, jo ne visiem tie čeki ir. Ir skumji, ka runājam par kaut kādiem reemigrācijas plāniem, valsts iestādēs arvien izgudrojam visādus uzlabojumus un pārkārtojumus, lai gan arī tur vieniem uzlabo darba vidi, bet citus apvieno un samazina. Tā mēs valstī mētājamies ar naudu pa labi un pa kreisi, bet daļa iedzīvotāju, kas arī ar saviem nodokļiem uztur šo valsti, tiek novesti līdz asarām. Kārtējo reizi ar vienu roku palielinām minimālo algu – redz, cik mēs labi! -, bet ar otru roku atkal iebāžam savā maisā. Domāju, ikviens piekrīt tiesībsargam, ka minimālajiem iztikas līdzekļiem jābūt tādiem, lai cilvēks var iztikt. Bet labi zinām, ka no minimālās algas, kas ir 430 eiro, cilvēkam iztikšanai paliek par simtu mazāk! Tas mazliet atgādina manipulācijas ar darba kārtības jautājumu mainīšanu vietām mūsu novada domes sēdē, lai skolas it kā neslēgtu, bet tajā pašā laikā aizslēgtu. Var jau taisīt trikus acu apmānīšanai, taču rezultātu jau visi redz. Un sirds sāp par to, kas notiek manā Latvijā. Iespējams, kāds atkal aizbrauks…
