Žanna un Ingolfs lūši: bērni ir jāmīl, tad arī viņi dzims. Gulbenes pilsētā pērn dzimuši 85 bērni.
Žanna un Ingolfs lūši: bērni ir jāmīl, tad arī viņi dzims
Gulbenes pilsētā pērn dzimuši 85 bērni. No dzimušajiem 35 ir pirmie bērni, tikpat ir otro bērnu, deviņi – trešie bērni, pieci – ceturtie bērni un viens – astotais bērns.
Gulbeniešiem Žannai un Ingolfam Lūšiem pērnā gada 29.septembrī piedzima meita Daniēla. Tas ir viņu otrais bērniņš.
“Dēls Artūrs jau ir liels – februārī paliks 11 gadi. Mēs vēlējāmies vēl kādu bērniņu dvēselei un sirdij. Tagad mums ir ilgi gaidīta un mīlēta māsa. Ja bērniem ir liela gadu starpība, tad grūtības, kas saistītas ar bērnu audzināšanu, jau ir aizmirušās. Sāpes un grūtības ātri aizmirstas, paliek tikai labākās atmiņas. Tagad, kad no meitiņas jau saņemts smaids un runāšanai līdzīga bubināšana, ir tikai prieks,” saka Ž.Lūse.
Daniēlai vārdu izdomāja brālis Artūrs. Kad uzzinājis, ka viņam būs māsa, viņš vēlējies saukt viņu laba klasesbiedra mazās māsīcas vārdā. “Labāk, ka ir māsa. Vienam ir garlaicīgi,” saka Artūrs, kas rūpējas par mazo Daniēlu un reizēm pat pamāca mammu un tēti, kā jārūpējas un jābaro mazi bērni.
“Cilvēki baidās pasaulē laist bērnus. Nav nodrošināti ar darbu. Sievietēm trūkst pārliecības, ka pēc pēcdzemdību atvaļinājuma varēs atgriezties darba tirgū. Arī es to nezinu, tomēr esmu nolēmusi ar bērniņu būt kopā tik ilgi, kamēr viņu baroju ar krūti. Bērnam vairāk ir vajadzīga mamma, nevis aukle,” saka Ž.Lūse.
Žanna Lūse uzskata, ka dzimstību neveicinās arī palielinātie pabalsti. Viss esot atkarīgs no cilvēkiem. Ja viņi ir egoisti un nemīl bērnus, tad viņi arī nevēlēsies uzņemties mazuļu audzināšanas rūpes.
“Nevar dzīvot ar domu, ka esmu vienu bērnu izaudzinājis un ar to pietiek,” uzskata Ž.Lūse.
Perspektīvākā – Ranka
Pērn Gulbenes rajonā dzimuši 230 bērni, mūžībā aizgājuši 411 cilvēki. Noslēgtas 82 laulības, no tām 15 laulātie pāri jāvārdu teikuši baznīcā. Kopumā pērn dzimstība bijusi nedaudz lielāka nekā 2002. gadā, arī mirstības rādītājs nedaudz samazinājies, tomēr joprojām dzimušo ir gandrīz par pusi mazāk nekā mūžībā aizgājušo.
Gulbenē pērn dzimuši 85 bērni, tomēr tikai 68 no tiem uzskatāmi par mazajiem gulbeniešiem, jo vecāki par viņu dzīvesvietu deklarējuši Gulbeni. Pilsētā gada laikā miruši 142 iedzīvotāji un noslēgtas 55 laulības, no tām septiņas baznīcā. Šis ir pirmais gads, kad atkal dzimstība ir palielinājusies. Iepriekšējos divos gados pilsētā tā bija katastrofāli zema – 2001.gadā – 63 bērni, bet 2002.gadā – 59.
Gulbenes pilsētas dzimtsarakstu nodaļas pārzine Vita Elsiņa atzīst, ka no pagastiem gaišākā situācija esot Druvienā. Lai arī pagastā ir maz iedzīvotāju, kopš 1999.gada dzimstība tur ir lielāka nekā mirstība. Pērn tur dzimuši deviņi bērniņi, bet miruši četri druvēnieši.
“Rankas pagasts ir viens no lielākajiem un, salīdzinot ar citiem daudz apdzīvotajiem pagastiem, Rankā pērn situācija ir bijusi krietni perspektīvāka. Pērn tur dzimuši 22 bērni un miruši 23 iedzīvotāji. Šis gan ir pirmais gads pagastā, kad situācija ir tik pozitīva,” komentē V.Elsiņa.
Savukārt pārējos pagastos, kur ir vairāk iedzīvotāju, piemēram, Beļavas, Stradu, Jaungulbenes un Lejasciema pagastā, mirstība ir krietni lielāka par dzimstību.
Laulību skaits rajonā pēdējos gados svārstās nedaudz. Arī laulību skaits baznīcās ir gandrīz nemainīgs. Pērn visvairāk laulības noslēgtas Velēnas un Gulbenes katoļu baznīcā.
Pērn – vairāk zēnu
2003.gadā Gulbenē visaktīvākie mēneši, kad dzima vairāk bērnu, bija janvāris (10 bērni), maijs (11), septembris (13) un decembris (9). Vismazāk dzimušo reģistrēts jūlijā – tikai trīs.
Pērn pilsētā dzimuši 54 zēni un 31 meitene. Novembrī dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti tikai jaundzimušie puisīši. “Reti gadās, ka ir tik liela starpība. Meitenes būs cieņā. Pēc gadiem viņām būs daudz zēnu klasesbiedru. Viņas varēs būt puišu uzmanības lutinātas,” smejot piebilst V.Elsiņa.
55 bērni dzimuši laulībā, 23 bērniem ir atzīta paternitāte (vecāki nesastāv laulībā), septiņas sievietes bērnus reģistrējušas vienas pašas. “Krietni vairāk ir dzimuši otrie bērni, turklāt vairāk bērnu dzimuši reģistrētās ģimenēs. Tas ir pozitīvi. Tomēr ir arī daudz tādu gadījumu, kad reģistrē otru bērniņu ar paternitāti. Tad man jādomā, kas liedz jaunajiem cilvēkiem reģistrēt laulību, ja viņi abi kopīgi pasaulē jau laiduši divus bērnus. Vai tā ir nevēlēšanās uzņemties atbildību?” jautā V.Elsiņa.
Vārdu izvēle ir dažāda
V.Elsiņa norāda, ka 2002.gadā pilsētā iecienītākie vārdi bija Mareks un Samanta, kas doti trim zēniem un meitenēm. Pērn šie vārdi nav doti nevienam bērnam.
Pērn populārākais zēna vārds bija Dāvids (dots trim zēniem) un Nikola (trim meitenēm). Jau divus gadus pēc kārtas bieži liek arī vārdu Jānis. Divreiz reģistrēti vārdi Emīls, Matīss, Linards, Normunds, Ņikita, Ričards, Roberts, Reinis, Renārs, Sindija, Alise, Elīna.
Pērn interesantākie vārdi ir Gerhards, Rodrigo, Jaroslavs, Senija, Patrīcija, Leila, Vanesa. Māmiņām pērn patikuši zēnu vārdi, kas sākas ar burtu “e”, piemēram, Emīls, Ervils, Edijs, Endijs, Ermīns, Edvīns.
Pērn puišiem biežāk nekā meitenēm likti divi vārdi – Ronijs Nils, Kalvis Kristiāns, Ritvars Nauris, Matīss Ralfs, Mikuss Alvils un Aigars Aivis. Meitenēm saliktie vārdi ir – Lauma Anastasija un Evelīna Laura. Tomēr Gulbenē divu vārdu likšana bērniem pamazām izzūd. To, ka grūti lietot divus vārdus, pierāda dzīve. V.Elsiņa norāda, ka bērnam abi vārdi jālieto ik dienas.
“Vārdu mode mainās un man grūti spriest, kas to nosaka. Pēdējos gados izzūd senie latviešu vārdi, arī tie, kas bija populāri padomju laikos. Ienāk starptautiski vārdi. Ir pagājis Kristīņu, Evitu un Ivetu laiks,” secina V.Elsiņa.
Vecāki – gados vecāki
Pērn Gulbenē jaunie vecāki bijuši nopietnā vecumā. Tikai astoņas mammas bijušas vecumā no 17 līdz 19 gadiem ieskaitot, kā arī četri tēvi šādā vecumā.
“Ir grūti, ja pēc skolas uzreiz piedzimst bērniņš. Līdz ar to apgrūtinātas arī iespējas studēt. Prieks, ka tēvi kļūst vecāki, nopietnāki, līdz ar to spēj jau uzņemties atbildību un materiāli nodrošināt ģimeni. Ir daudz tēvu, kam bērni dzimuši 30 un 40 gadu vecumā,” saka V.Elsiņa.
