31. Sapnis par bērniņu negrib un negrib piepildīties, kaut gan jaunie Ezeriņi – Ilga un Juris – ir izpildījuši ārstu ieteiktos padomus, apmeklējuši visus iespējamos speciālistus, iztērējuši daudz naudas un laika.
31.
Sapnis par bērniņu negrib un negrib piepildīties, kaut gan jaunie Ezeriņi – Ilga un Juris – ir izpildījuši ārstu ieteiktos padomus, apmeklējuši visus iespējamos speciālistus, iztērējuši daudz naudas un laika. Pliks sekss, kas balstīts tikai uz ķermeņa fizioloģijas likumiem, viņus vairs neapmierina. Ja nav dots turpināt dzimtas koku, ģimenes ligzdā pamazām vien ieperinās savstarpējās nesaprašanās vīruss. Tas izpaužās kā mazas ķildas, kas pāraug lielākos ķīviņos. Ikdienas sadzīviskās lietās uzliesmo nevienam nevajadzīgi kašķi, nopūtas un pat nepatika pret to, kas agrāk aizrāva un priecēja. Kas gan notiek ar viņu saskanīgo kopdzīvi?
Ilga runā arī ar Lindu. Viņai pat prātā nav nācis, ka māsai varētu būt kādas problēmas ar ģimenes dzīvi. Pēdējā laikā māsas ir retāk tikušās, paradums apspriest sievišķīgās problēmas pamazām pazudis. Paklausot māsas padomam, Ilga apmeklē psihoterapeitu, tas ienes vienu – otru skaidrību: kāpēc un kādēļ radies šis sapīkums un kā to novērst, taču Juris, vai nu aizņemtības vai ietiepības dēļ, no speciālista pakalpojumiem atsakās, un Ilga, kas līdz šim bija Jura lutinātā sieviņa, ne vienmēr spēj rīkoties pēc psihoterapeita ieteikumiem. Viņa aizsvilstas, apvainojas un naktīs saraud slapju spilvenu. Partnerattiecības vairs nav vieglas, un atrast pareizo kopsaucēju abu vēlmēm neizdodas. Varbūt laulības dzīvē iestājusies cita fāze, kurai viņi nav gatavi?
Arī dzejoļi ir pazuduši: Ilgas mūza ir projām. Iepriekš uzrakstītais tagad pārlasot liekas infantils un nederīgs, veselas dzejoļu klades tiek ziedotas uguns dievam. Dzejnieces atvilknē paliek mazākā sacerēto pantu puse, galvenokārt bērnu dzejoļi un dabas apdzejojumi. Ilgas dvēselē iestājies emocionāls sastingums, nekas vairs neliekas interesants un ievērības cienīgs: viņa nepazīst pati sevi, un Juris neliekas vairs tik labs un gādīgs, kā licies līdz šim. Viņa laikam ir noņēmusi tās rozā brilles, kas darīja Juri viņas acīs tik pievilcīgu.
Aizvien biežāk Ilga atgriežas pie domas, kāpēc tiem pāriem, kas bērnus nemaz nevēlās un uzskata tos par traucēkli, brēkulīši rodas viens aiz otra, bet viņiem, kas patiesi par savas dzīves saturu uzzskata bērniem bagātu ģimeni, nav lemts to īstenot pat ar vienu vienīgu bērniņu? Tagad cerība ir tikai zinātnes panākumi un ticība, ka viņu sapnis agri vai vēlu piepildīsies.
Ilga visus savus spēkus ieliks studijās un nedomās vairs par bērnu nemaz. Viņa mainīs savu attieksmi pret kopdzīvi, nepieminēs grūtniecības ilgas nevienā vārdā, vairs neizdarīs vai ik pārdienām kā apsēsta grūtniecības testus. Galu galā viņiem ir krustbērns. Lai tad arī visa mīlestība tiek māsas bērnam, kam jāaug, kā tagad saka, nepilnā ģimenē. Katram dzīvē pienākas sava daļa. Karlīne jau kādu laiku ir bieža viešņa Bulduros, un uz brīdi jauno Ezeriņu ģimenē atgriežas miers. Taču ne uz ilgu laiku: kādu dienu, pārnācis no darba, Juris sievai pēkšņi paziņo, ka viņam ir izdevība braukt uz Zviedriju uz trīs mēnešiem papildināties jaunās, vajadzīgās zināšanās.
