Domubiedru sanāksme – tā varētu nosaukt Latvijas Pašvaldību savienības organizēto Novadu dienu, kas Gulbenē notika 12.aprīlī. Šā pasākuma vienīgais mērķis bija sākt sabiedrisko apspriešanu par 2009.gadā sāktās administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu valstī. Reformu paredzēts pabeigt līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce, braucot uz Gulbeni, bija Pašvaldību savienībai darījis zināmu ne tikai nākotnes Latvijas kartes variantu ar 35 pašvaldībām šobrīd esošo 119 vietā, bet arī informējis par veicamās reformas kritērijiem.
“Mums visiem jādomā par katru cilvēku, kurš dzīvo lielā centrā, vidējā centrā, mazā centrā. Un par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no šiem centriem,” teica Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Ir pusgads, lai kopīgi atrastu labākos risinājumus – uzsvēra ministrs J.Pūce. Viņš solīja, ka šajā pusgadā tiks uzklausīti ne tikai pašvaldību darbinieki, bet arī iedzīvotāji. Šajā sakarā gan no klausītāju zāles atskanēja ironija, vai VARAM spēs tik īsā termiņā satikt katras pašvaldības cilvēkus un veltīt pienācīgu uzmanību. Tika jautāts, kas tas par zvanu centru, kuru ministrija ierakstījusi savā pasākumu plānā, organizējot reformu. Tika atbildēts, ka tas būs servisa pakalpojums iedzīvotājiem, kuri varēs zvanīt un jautāt. Pašvaldību vadītāji iebilda, ka būs funkciju dubultošana, jo Latvijā jau ir vienotie valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri. Tāpat pašvaldību vadītāji gribēja zināt, kuriem medijiem tiks maksāta ministrijas ieplānotā nauda sabiedrības informēšanai. Atbildes nebija. Ministram tika jautāts arī par to, cik maksās reforma. Ministrs atbildēja sašaurināti par gaidāmajām adresācijas izmaksām, mainot novadu robežas, un tie būšot aptuveni 7 līdz 8 miljoni eiro. “Kurš to maksās?!” zālē nošalca jautājums.
Vienojas par atslēgvārdiem
Reforma ir vajadzīga, bet vai tāda, kādu to šobrīd piedāvā VARAM? Šie jautājumi tika iztirzāti
pētnieka Andra Miglava, Latvijas Universitātes asociētā profesora Māra Pūķa un Nacionālās attīstības plāna pārzinātāja Vladislava Vespera uzstāšanos laikā. Polemika bija par to, ka faktiski reforma ir saistīta ar nespēju pietiekami ātri valstī sakārtot skolu tīklu. Taču novadu robežu pārbīdīšana, kuru kāds trāpīgi nodēvēja par “būvlaukuma notīrīšanu”, neko nedos, ja nebūs skaidrs ko šajā “būvlaukumā” celt un vai vispār uzcels. A.Miglavs aicināja aizmirst par pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad Latvijā bija pavisam cits iedzīvotāju skaits, jo to vairs atgriezt nekad nevarēs. Tāpat kā nekad nebūs iespējams konkrētā teritorijā noturēt iedzīvotājus, jo viņi paši izvēlēsies, kur laist skolā bērnus un kur meklēt darbu. Darbs ir centros. Tāpēc likumsakarīgi, ka iedzīvotāji koncentrējas ap centriem. Izskanēja nožēla, ka administratīvi teritoriālā reforma pašreizējā variantā neparedz otrā līmeņa pašvaldību – apriņķu – izveidi.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis pauda, ka uz reformu ir “jāskatās reģionālā griezumā”. Uz to mudinot visi veiktie zinātniskie pētījumi. Tāpēc reformai, pēc V.Valaiņa domām, ir arī jānotiek VARAM sadarbībā ar citām ministrijām, lai redzētu un veicinātu vienlaikus visu nozaru attīstību reizē ar teritoriālo pārdalīšanu. Tomēr – var visu Latgali nodalīt kā vienu vienīgu pašvaldību, bet vienalga atšķirības ar Rīgu ekonomiskā ziņā būs nesalīdzināmas.
J.Pūce sacīja – no pašvaldību vadītājiem jūtot noskaņu, ka Latvijā būtu jāveido otrā līmeņa pašvaldības, bet esošie novadi jāatstāj negrozīti. Viņš izteicās kritiski par šobrīd izveidotajiem tā saucamajiem plānošanas reģioniem, kuros galvenokārt notiekot runāšana – daudz un par visu ko. Vairāki pašvaldību vadītāji izteicās, ka gaidāmo reformu savā ziņā tulko kā sava līdzšinējā darba negatīvu novērtējumu vai sodīšanu. Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsvēra, ka reģionā septiņām pašvaldībām esot kopīgas iestrādes administratīvajā sadarbībā.
Šausmīgi dārgs pašvaldību deputātu korpuss! Tāda bija viena no zinātnieku atziņām, bet vienlaikus viņi akcentēja – mazajās pašvaldībās deputāti ir tuvāki tautai un neatļaujas tā “sašmucēties”, kā tas notiek, piemēram, Rīgā. VARAM plāno, ka rediģētajos novados būs mazāks deputātu skaits. Pašreizējā pašvaldību sistēmā Latvijā ir 1614 deputāti. Paredzēts, ka būs par 57 procentiem mazāk. Mālpils novada domes deputāts Aleksandrs Lielmežs pauda bažas, ka deputātu skaita samazināšana pašvaldībās var veicināt “šaura cilvēku loka” viedokļa dominēšanu.
J.Pūce pauda, ka ir jāsaprot – novadu un reģionu attīstību balstīt tikai uz valsts un Eiropas Savienības naudas nevar. Gluži vienkārši neesot tik daudz līdzekļu. Bez privāta kapitāla ieguldījumiem, bez uzņēmējdarbības attīstības progresa nebūs. Arī pētnieki to akcentēja. Izskanēja viedokļi gan par novadu vēlamo specializāciju, gan par dažādības veicināšanu kā vēl vienu variantu ekonomiskajā attīstībā un darbaspēka un līdz ar to iedzīvotāju piesaistē un noturēšanā.
J.Pūce sacīja, ka laikam taču no administratīvi teritoriālās reformas tiek gaidīts, lai tā uz karstām pēdām atrisinātu visas samilzušās problēmas. Viņš lika saprast, ka tas nenotiks kā uz burvju mājiena. Savukārt pašvaldību vadītāji, rezumējot diskusiju, izcēla svarīgākos atslēgvārdus turpmākajam dialogam ar VARAM: “normatīvisma samazināšana”, “ceļi”, “godīgs dialogs”, “nesasteigt”, “dzirdēt iedzīvotājus”, “ja vienlaicīgas reformas, tad savstarpēji saskaņotas”, “izanalizēt iepriekš realizēto administratīvi teritoriālo reformu”.
Aicina nesasteigt reformu
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs akcentēja, ka gaidāmā reforma tiek ierosināta “no augšas”, bet pašvaldību vadītāji ir tie, kuri “no apakšas” katru dienu ir līdzās saviem iedzīvotājiem un saprot viņu vajadzības. “Bilancei ir jāsakrīt abos divos virzienos,” teica N.Audzišs, piebilzdams, ka tikai tad notiks “iešana pareizā Latvijas attīstības virzienā”. Kā cilvēks, kuram ir pieredze gan uzņēmējdarbībā, gan pašvaldības darbā, viņš saredzot – gaidāmajā administratīvi teritoriālajā reformā “mēs riskējam ar naudu” un “mēs riskējam ar katru cilvēku, ar katru iedzīvotāju”. N.Audzišs aicināja nesasteigt procesu un galalēmumus pieņemt tikai tad, kad būs pārliecība – “par 99 procentiem visu esam izdarījuši pareizi”.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa sacīja, ka svarīgākais šajā reformā esot nepazaudēt saikni ar cilvēkiem, kuri dzīvo tālu no centra. Šajā sakarā I.Bērziņa minēja piemēru no savas pašvaldības darba prakses. Trim pagastiem tikuši mainīti pārvalžu vadītāji. Un tajā brīdī izrādījās, ka iedzīvotājiem šis notikums bijis pat svarīgāks nekā pagasta skolu nākotne un iespējamā investīciju piesaiste. Vienā pagastā šī aktivitāte esot situsi tik augstu vilni, ka vietējie iedzīvotāji paši balsojuši, kurš būs viņu pārvaldnieks.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš “Dzirkstelei” teica, ka pašreizējā reformas variantā nav ievērots vienlīdzības princips. Pašlaik tiek piedāvāti ļoti lieli un pat desmit reižu mazāki novadi (mazais Līvānu, lielais Daugavpils novads). Tajā pašā laikā viņš teica: “Nevis kvadrātmetri ir svarīgi, bet funkcijas, kādam nolūkam ir pašvaldība.” Deputātu skaitam pašvaldībās esot jābūt tādam, lai pārstāvēti būtu arī lauki, nevis tikai pilsētas.
Plānotie lielnovadi (uz 2021.gadu)
◆ Mazie – ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 (pašvaldībā 15 deputātu): Ķekavas, Ludzas, Krāslavas, Gulbenes (21 957 iedzīvotāji), Balvu (21 654 iedzīvotāji), Preiļu, Olaines, Smiltenes (19 678 iedzīvotāji), Valkas (19 358 iedzīvotāji), Alūksnes (16 343 iedzīvotāji), Līvānu (pats mazākais ar 12 193 iedzīvotājiem) novads.
◆ Palieli – ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 (pašvaldībā 19 deputātu): Jūrmalas pilsēta, Ventspils, Tukuma, Cēsu (46 118 iedzīvotāji), Bauskas, Valmieras (45 327 iedzīvotāji), Jēkabpils, Talsu, Salaspils, Ādažu, Madonas (35 971 iedzīvotājs), Siguldas, Aizkraukles, Mārupes, Dobeles, Saldus, Kuldīgas, Limbažu (30 540 iedzīvotāju) novads.
◆ Lieli – ar iedzīvotāju skaitu no 60 001 līdz 100 000 (pašvaldībā 23 deputāti): Rēzeknes, Ogres, Jelgavas novads.
◆ Ļoti lieli – ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 100 001 (pašvaldībā 25 deputāti): Rīgas pilsēta (ārpus konkurences ar 701 064 iedzīvotājiem), Daugavpils (ar 123 526 iedzīvotājiem), Liepājas novads.
(Informāciju apkopojis Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš)
