Būvprojekta izstrāde Brīvības ielas pārbūvei posmā no Rīgas ielas līdz Bērzu ielai un autoruzraudzība paredz arī koku zāģēšanu pilsētā Brīvības ielas apstādījumos. Tā būs jau otrā Brīvības ielas rekonstrukcijas darbu kārta, virzoties pa ielu tālāk gar privātmājām un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļu.
“Koki ir veci un ļoti tuvu savulaik stādīti ceļmalai,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada pašvaldības deputāts, vides aizsardzības jautājumu komisijas loceklis Gunārs Ciglis. Viņš uzskata, ka ir vajadzīga izšķiršanās un jāorganizē sabiedriskā apspriešana.
Uzskata – būs vajadzīga sabiedriskā apspriešana
G.Ciglis stāsta, ka par šo jautājumu ir notikušas konsultācijas ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Tie teikuši, ka pašvaldībai pašai vien būs jātiek galā ar sabiedrisko viedokli. “Milzum daudz koku būs jānocērt, turpinot Brīvības ielas rekonstrukciju. Gandrīz visi koki ir jānocērt! Vides aizsardzības jautājumu komisijā mēs spriedām, ka nosargāt šos kokus nevaram. Vai nu parakstāmies par ielas būvēšanu, vai arī neko nedarām un tad tie koki aug. Ar novada pašvaldības vides dizaina un labiekārtošanas speciālisti Laimu Šmiti-Ūdri runājām, ka piedāvāsim stādīt vietā jaunus kokus, taču jāņem vērā, ka ceļa nodalījuma josla ir šaura. Un pašvaldības zemes tajā posmā ir stipri par maz. Varbūt dažās vietās mēs tur varam stādīt. Ja 20 līdz 30 kokus nocērt, ir kādi arī jāiestāda,” saka G.Ciglis. Viņš atzīst, ka vecie koki ielas malās ir krāšņi acij, bet visādi citādi ērtības nerada. G.Ciglis pieļauj, ka Brīvības ielas koku zāģēšana vai paturēšana saistībā ar ielas rekonstrukciju būs tēma, par kuru iedzīvotāji gribēs paust savas domas.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja informāciju Gulbenes novada pašvaldības izsludinātajā publiskajā iepirkumā “Būvprojekta izstrāde Brīvības ielas pārbūvei posmā no Rīgas ielas līdz Bērzu ielai un autoruzraudzība” šogad 14.februārī par uzvarētāju tika atzīta SIA “Marten projekti” ar tās piedāvāto līgumcenu 21 000 eiro bez PVN. Projektēšana saskaņā ar konkursa nolikumu ir jāveic 180 dienu laikā. Kad projekts būs gatavs, pārbūvējamās trases garums veidos 1140 metrus, kā arī vēl jāpieskaita krustojums ar Rīgas ielu.
Drīz pēc talkas parkā atrod beigtu vanagu
“Vai tas ir pareizi, ka Spārītes parkā putnu ligzdošanas laikā (5.aprīlī) tika cirsti koki un krūmi, kopjot pamežu?” “Dzirkstelei” vaicā gulbeniete Liene Puisāne, kura 11.aprīlī pastaigas laikā parkā zemē atradusi beigtu vanagu. “Biju pārsteigta, jo putns izskatījās veselīgs,” viņa saka. Atrasto vanagu L.Puisāne ir nofotografējusi un atsūtījusi “Dzirkstelei”.
Laikraksts savukārt attēlus nosūtīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības plēšputnu monitoringa vadītājam Andrim Avotiņam junioram.
“Redzams, ka šis ir pieaudzis putns. Vistu vanags. Vecais tēviņš. Tā kā putns parkā beigts ir atrasts pēc 5.aprīļa talkas, var secināt, ka, visticamāk, tieši darbi ligzdošanas laikā ir bijuši par iemeslu vanaga bojāejai. Šajā laika putni jau ligzdo! Nevar, protams, pateikt par katru konkrēto gadījumu. Katrs putns pats izvēlas, kurā brīdī viņam sākas ligzdošanas periods,” “Dzirkstelei” saka A.Avotiņš.
Viņš pieļauj, ka vanags varēja iet bojā, ja juta apdraudējumu ligzdošanas vietai. Pilsētas teritorijās dzīvojošās šo putnu populācijas tādos brīžos uzvedoties agresīvi. Varbūt putns atsities pret krītošu koku. Varbūt kāds cilvēks, to atvairīdams, atsita, lai nemaisa. Nāves cēloni gan pateikt varētu tikai pēc ķīmisko analīžu veikšanas. A.Avotiņš uzsver, ka pameža kopšanas saskaņoti, likumīgi darbi parkā būtu veicami tikai ārpus putnu ligzdošanas laika. “Ir diezgan likumsakarīgi – ja ligzdošanas laikā tiek zāģēti koki, tas putnus nogalina,” teic A.Avotiņš.
Viņš arī pauž izbrīnu, kas tie ir par ekspertiem, kas atļāvuši Spārītes dendroloģisko stādījumu parkā putnu ligzdošanas laikā veikt ciršanas. Vai starp ekspertiem, kas pieļāvuši šādas darbības, vispār esot bijis kāds ornitologs?
G.Ciglis uzskata – darbi Spārītes parkā notikuši, kad, viņaprāt, “putnu ligzdošanas laiks vēl īsti nebija sācies”. Viņš uzskata, ka konsultēšanās ar ornitologu pirms ciršanas ir notikusi, jo pašvaldības vides aizsardzības komisijā darbojas arī novada iedzīvotājs Elvijs Kantāns, kurš ir Ziemeļvidzemes Putnu pētniecības biedrības vadītājs.
“Dzirkstelei” E.Kantāns saka – atrastā beigtā vistu vanaga bojā iešanas iemesli Spārītes parkā var būt ļoti dažādi: “Tur ir desmitiem variantu.” Tajā pašā laikā esot skaidrs, ka aprīlī ciršana parkā nav nekas labs un lielā mērā tas ir sirdsapziņas jautājums. To varot attiecināt ne tikai uz Gulbeni, bet uz talkošanu visā Latvijā. E.Kantāns atzīst, ka šis jautājums vienmēr sabiedrībā tiks uztverts divējādi: vieniem svarīgi būs putni, citiem – skaists un cilvēkiem drošs parks bez bīstamiem kokiem. “Plēšputniem agrs pavasaris ir diezgan svarīgs. Viņi aizņem teritorijas un ligzdvietas,” atzīst E.Kantāns.
Arī Litenē atrasti beigti plēšputni
G.Ciglis arī atklāj, ka Spārītes parkā gar Blaumaņa ielu un citur ainaviskā izkopšana un koku ciršana vēl turpināsies. “Cilvēkiem noteikti patīk, ka Spārītes parka mala ir izkopta. Vienā gadā to visu paveikt nevar. Par to esam runājuši pašvaldības vides aizsardzības komisijā. Izgriežot dažus kokus, tur ir jāpaiet četriem pieciem gadiem, lai saprastu, kā jūtas blakus esošais koks, kuru mēs gribam saglabāt. Varbūt pakāpeniski ir jāretina pamežs. Atsedzot kādu lazdu, augājs apakšā nonāk saulē un var aiziet bojā. Augi ir jāpieradina. Tas ir diezgan ilglaicīgs process,” stāsta G.Ciglis.
Viņš uzskata – ainava izkopjama būtu tikai Spārītes parka malā, kas tuvāk pilsētai. “Dziļumā parkam ir jāpaliek dabiskam. Jāņem vērā, ka saimniecisko dabisko mežu paliek arvien mazāk. Pienāks diena, kad mēs uz parku iesim skatīties, kā kādreiz ir izskatījušies Latvijas meži,” uzskata G.Ciglis.
Pašvaldības informācija liecina – 5.aprīlī Spārītes parkā notika sakopšanas talka saskaņā ar dendroloģiskā stādījuma “Emzes parks” rekonstrukcijas projektu teritorijā pie Svētezera (Spārītes parka daļā). Tikušas atjaunotas teritorijas vēsturiskās, likvidētās skatu perspektīvas, kā arī piesardzīgi izkoptas pamežā augošās lazdas, kuru galvenā funkcija ir piešķirt dendroloģiskajam stādījumam ainaviskumu un skatu malu jeb rāmju funkciju. Minētās aktivitātes pērn rudenī tika izvērtētas Gulbenes novada pašvaldības vides aizsardzības komisijā, piesaistot Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu Aldi Liepiņu un konsultējoties ar parku un ainavu arhitekti Ilzi Māru Janeli.
G.Ciglis stāsta, ka arī Litenē pēc ziemas atrasts diezgan daudz beigtu ērgļu un vanagu. Šī situācija satraukusi. Bijušas aizdomas, ka tur šī problēma saistīta ar atkritumu poligonu. Un tā arī bijis! “Atklājās – nezin kāpēc ziemā viņi rij plastmasu! Vismaz gadījumā, kur taisīja sekciju beigtam putnam, kas tika atrasts Litenē pie atkritumu poligona, tā bija. Tas bija jūras ērglis. Acīmredzot atkritumos putni atrod kaut ko, kur polietilēnā ir gaļas atliekas, bet nevar pie gaļas tikt, tāpēc norij ar visu plastmasu. Tā tika atrasta putna māgā. Plastmasu putns sagremot nevar,” stāsta G.Ciglis.
