Saulaino Lieldienu atnākšanu iezīmēja postošais Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēks, ko ar satraukumu un sāpēm vēroja visā pasaulē. Ne tikai tāpēc, ka liesmas postīja unikālu arhitektūras celtni, kas 800 gadus sajūsminājusi ar savu izcilo veidolu. Pirmslieldienu traģiskajā degšanā saskatāma simboliska jēga, ar uguns elpu skarot ne tikai Francijas un Eiropas kristiešus, bet visu konfesiju ticīgos un arī neticīgos. Daudz ir sakritību, kas liecina – ugunsgrēks ir laika jeb Dieva zīme mums visiem. Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs mudina ieklausīties, ko Dievs vēlas pateikt. Tas ir atgādinājums, ka nekas nav mūžīgs, tāpēc nepieciešama atjaunotne jeb pārdzimšana. Nav šaubu, ka katedrāli atjaunos, bet tā nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija. Ugunsgrēks brīdināja, liekot aizdomāties, cik svarīgi ir saglabāt kultūras vērtības – gan materiālās, gan garīgās, kas šobrīd ir vēl vairāk apdraudētas. Zīmīgi, ka uguns liesmas neskāra un izdzīvoja bišu saimes, kas atradās uz Parīzes dievmātes katedrāles jumta. 200 000 bišu bija tikai dūmu apdullinātas, un tas patiesi ir brīnums. Acīmredzot tā tiek apliecināta kristietības sakņu dzīvotspēja un ticības nozīme. Lieldienas atgādina – pēc nāves ir augšāmcelšanās. Viss, kas reiz nopostīts vai sagrauts, agri vai vēlu tiek atjaunots. Arī Rīgas pils pēc ugunsgrēka ir atdzimusi vēl skaistāka, tikai degšanā vainīgais pēc 6 gadiem joprojām nav zināms. Savukārt mums katram augšāmcelšanās var būt ik rītu, atjaunojoties domās un dvēselē. Tāda iespēja ir vienmēr. Vai to izmantojam? Vai saredzam un saklausām laika zīmes? Paradoksāli, ka tik daudzi tic absurdiem politiķu un krāpnieku solījumiem, lai gan pieredze atkal un atkal atgādina, cik tas ir naivi un muļķīgi. Turpretim Dieva zīmēm – spilgtiem notikumiem, arī traģēdijām, netic. Tā ir ne tikai katra izvēle, bet arī atbildība. Tagad tik daudzi protestē un ir neapmierināti ar to, kā dzīvojam. Varbūt ir pienācis laiks nevis cerēt un gaidīt politiķu solītos brīnumus, bet mācīties un augt gan izpratnē, gan darbībā. Tad varēsim teikt, ka esam augšāmcēlušies.
