Ne vienmēr, bet reizēm mēs spējam būt vienoti. Piemēram, pagājušās nedēļas brīvdienās cilvēkus vienoja divi svarīgi notikumi – Lielā talka un “Gulbenes Buku” spēle. Jā, mums ir atsevišķi momenti, notikumu, dzīves situācijas, kuras saliedē, ļauj kopīgi izbaudīt mirkli un vienoti darīt kopā ko labu. Sestdien Latvijā talkoja vairāk nekā tūkstoš vietās. Arī Gulbenes novadā bija vairākas Lielās talkas vietas. Strādāja jauni un veci – tiešām visas paaudzes. Talkas laikā ne tikai tiek sakopta vide, talka arī vieno. Tikai skumji svētdien bija noraudzīties, ka atsevišķās vietās, kuras tika sakoptas, zemē atkal bija nomestas tukšas plastmasas pudeles un citas drazas. Talkās parasti piedalās galvenokārt tie, kas paši ikdienā videi pāri nedara, kuriem rūp daba un patīk dzīvot sakoptā zemē. Tas sniedz gandarījumu, tieši tāpat kā svētdien notikusī “Gulbenes Buku” basketbola spēle ar “RSU” – pilna līdzjutēju zāle, tukšu vietu neatrast! Ne velti daudzi uz šo spēli ieradās jau laikus, zinot, ka skatītāju netrūks. Un tas tiešām ir ko vērts! Ja pašķir vēstures lappuses atpakaļ, tad redzams, ka pirms dažiem gadiem “Buku” spēles bija maz apmeklētas. Kāpēc? Skatītāji alka un alkst pēc uzvarām! Skatītāji bija izslāpuši pēc uzvaras garšas. Un tagad tā ir! Šī spēle bija interesanta. Notika cīņa par katru laukuma centimetru. Visiem ir liels prieks, jo jau ir sasniegts vairāk nekā pagājušajā gadā. Pērn tā bija bronza, un tas jau bija liels sasniegums. Pēc šīs spēles emociju netrūka. Nevienam! Starp citu, arī pretinieku komandai, jo arī viņu līdzjutēji un atbalstītāji bija zālē. Tiem spēle beidzās ar nokārtām galvām. Mūsējiem – aplausi, ovācijas, milzīgs prieks, sirsnīgi tuvinieku un draugu apkampieni, jo pēc spēles zālē pie spēlētājiem traucās gan bērni, gan draudzenes, gan vecāki. “Bukiem” viens no svarīgiem spēlētājiem ir Ingars Aizpurs. Viņa spēli laukumā nevar nepamanīt. Atslēgas spēlētājs – pat tā varētu viņu nosaukt. Viņš spēj gūt vajadzīgos punktus. Pirms vairāk nekā gada viņš “Dzirkstelei” intervijā atzina, ka basketbols viņam sirdī ir jau kopš bērnības. Un, ja cilvēks spēj atdot visu savu sirdi un degt par to, kas aizrauj, tad neizpaliek arī rezultāts. Un tas ir domāts ne tikai par viņu, bet par ikvienu, kurš deg par to, ko dara.
