Ar basām kājām es uz tevi eju, un arī sirds ir alkstoša un basa. Tik varbūt acis, citkārt redzīgās, vēl tevi meklē, vēl tevi neatrod. Nu, saki man,- kur tavu gaismu meklēt, zem kādām debesīm ir celts tavs nams?
Ar basām kājām es uz tevi eju,
un arī sirds ir alkstoša un basa.
Tik varbūt acis, citkārt redzīgās,
vēl tevi meklē, vēl tevi neatrod.
Nu, saki man,- kur tavu gaismu meklēt,
zem kādām debesīm ir celts tavs nams?
Nu, saki, – kurām durvīm iet man garām,
bet kuras atdarīs un iekšā sauks?
Un tad tu teici – gaisma tevī pašā.
Un tad tu teici – sen jau viss ir dots,
tik vien tev jāprot sadzirdēt un saprast,
lai sirds ar paša domām nekaro.
Ar basām kājām es uz tevi iešu
un tavu vārdu lūpās glabāšu,
un smaidīšu, ja kaut kas noies greizi,
jo tāpat vien nekas jau nenotiek.