Latvijā 9.maijs ir datums ar vislielāko simbolisko spriedzi, jo vienlaikus tiek atzīmēta gan Eiropas diena, gan Uzvaras diena. Kārtējo reizi varam secināt, ka dzīvojam it kā divās pasaulēs. Savā ziņā gan viena, gan otra svētku diena ir manifestācija diviem politiskās attīstības ceļiem, iezīmējot radikāli atšķirīgu izpratni par Eiropas un Latvijas pagātni, tagadni un nākotni. Atšķiras arī veids, kā tās tiek atzīmētas. Vakar visu dienu Rīgā, Uzvaras parkā, notika pasākumi, kuros saskaņā ar iepriekšējo pieredzi pulcējās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aigars Bikše uzskata, ka Uzvaras dienas svinēšana nav nekas slikts. “Tā tiek saistīta ar valsts okupāciju, bet ne jau par to cilvēki priecājas. Uzvara – beidzās karš! Principā lieliski!” secina mākslinieks. Savukārt Eiropas dienā interesenti tika aicināti kārtot Eiropas eksāmenu, kā arī izmantot iespēju iepazīties ar iestādēm un organizācijām atvērto durvju dienā. Pērn Eiropas eksāmenu kārtoja gandrīz 17 000 Latvijas iedzīvotāju, bet ar katru gadu šis skaits palielinās. Ņemot vērā, ka pavisam tuvu ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, var cerēt, ka vēl vairāk tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar Eiropu un Latviju. Spilgti atšķirības sabiedrībā parāda atkal uzvirmojušās kaislības ap Uzvaras pieminekli un Brīvības pieminekli. Jau kuro reizi vāc parakstus un vēlas nojaukt Uzvaras pieminekli, kas, protams, izraisa protestus tā aizstāvjos. Neskaitāmas reizes Ārlietu ministrija ir skaidrojusi, ka tādu iespēju liedz ar Krieviju noslēgtais līgums. Turklāt tāds ir padomju varas mantojums, kura daļa ir gan pieminekļi, gan dzīvojamās mājas – vienādās kastītes. Manuprāt, vairāk jāuztraucas, ka tiek apšaubīta vajadzība ziedot Brīvības pieminekļa izgaismošanai. Ir laiks celt gaismā mūsu brīvību tiešā un pārnestā nozīmē. “Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos,” teicis tā autors tēlnieks Kārlis Zāle. Cerams, ka ziedojumi Tēvzemes un brīvības izgaismošanai to apliecinās visā sabiedrībā.
