Liela daļa sporta cienītāju maija vidu pavada pie televizoru ekrāniem vai arī bauda hokeja peripetijas klātienē Slovākijā. Būt uz vietas, nenoliedzami, ir daudz iespaidīgāk, tiesa, arī dārgāk, taču par savām izklaidēm mēs visi esam gatavi maksāt pat to, ko īsti atļauties nevaram. Un būt tur nozīmē būt vienam no viņiem – dalībniekiem. Tiesa, līdzjutējiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Par pienākumu var uzskatīt savas komandas atbalstu pat brīžos, kad noskaņojums nemaz nav tik omulīgs. Ir jācenšas radīt gaisotni, kura dod papildu enerģiju tiem, kas ir uz laukuma, un to nu mūsu tautieši prot. Šādos brīžos nekādu lomu nespēlē tautība un partiju piederība, jo visus vieno kopēji centieni un mērķi. Tur visi ir brāļi un māsas. Ne velti izskanēja teiciens, ka, spēlējot pret Latvijas izlasi, ir jārēķinās, ka pretim būs vairāk par pieciem tūkstošiem pretinieku. Es teiktu, ka tas paaugstina arī līdzjutēju pašapziņu un dod spēkus arī viņiem. Neatkarīgi no spēles iznākuma mūsējiem tie tomēr ir svētki. Arī ārpus Bratislavas hokeja arēnas tautieši ir pamanāmi un aktīvi – gan krodziņos, gan uz ielām. Līdzjutēji ir īpaši ļaudis – no klusi burkšķošiem pie televizora līdz pat tādiem, kam tas jau ir dzīvesstils un garīga nepieciešamība atbalstīt savējos par jebkuru cenu. Tādu netrūkst arī mūsu Gulbenē, un, ja Latvijas izlase ir mūsējie, tad “Buki” jau ir savējie – to pierāda finālspēļu pilnās tribīnes, un arī visu sezonu par skatītāju trūkumu nevarēja sūdzēties. Pēc spēlēm sportisti vienmēr pateicas saviem līdzjutējiem un otrādi. Tiesa, individuāli rokasspiedieni un bučas ir no pašiem tuvākajiem un oficiālām amatpersonām, bet visticamāk, ka tas ir nepieciešams gan vieniem, gan otriem. Televīzijā visbiežāk tas paliek aiz kadra, taču to kaut reizi būtu jāredz ikvienam. Tiem, kuri grib redzēt šīs emocijas, ir palikusi pēdējā iespēja – šosestdien Gulbenes sporta centrā! Vai tās būs sudraba vai zelta asaras, vēl nezina neviens, bet to, ka viņas būs, zina daudzi. Tāpēc tiem, kuri vēl nav izlēmuši – televizors vai klātiene, novēlu nosliekties par labu pēdējam. Jūs esat vajadzīgi tur! Protams, spēles likteni lems paši spēlētāji un tiesneši, taču kopumā par sesto laukuma spēlētāju nebūt nav melots.
