Vai tu ar mani iesi sapņot, skriesi vasaras sapņos uz Ventspili, vicinot līksmes karodziņus, sevī redzot Indijas svētās govis.
Vai tu ar mani iesi sapņot, skriesi vasaras sapņos uz Ventspili, vicinot līksmes karodziņus, sevī redzot Indijas svētās govis.
Te arī būs gana govju: gan zilas, gan bēšas, gan svētas, gan pavisam ģeķīgas un ķecerīgas.
Un plankumainas! Nu tik tam Krišjānim Voldemāram būs ko lūkoties: cik te to plankumu nav bijis un cik tagad iraid, vēl būs… Tie plankumi mūsu radīti, bet kā īsti, tas nu būtu jāuzzina, vai tas var būt, ka:
Vidzemes skuķēns (kur nu – vecene!) paņem ceļasomu un fiķ – prom pāri Latvijai uz otru pasaules malu pētīt govju ražību, paraustīt Ventspili aiz matu kušķiem, kas plivinās vējā, varbūt vēl kaut ko, bet:
Vai tu tur būsi, trauksmainais līdumniek, zvejniek, viking, vai tu tur būsi, jeb tu tagad esi Indijā, smaidu tējas iešūpots, appludināts ar gleznainu sari smaržu eļļas kanniņā?
Nāc, iesim uz Latvijas mežiem, rausīsimies pa gravām, slīksim ezeros, jo peldēt – tas ir vecmodīgi, vai ne tā? Pamēģināsim to, ko negrib darīt visi, iesim uz mūsu mīļās zemītes otru pusi: saliksim visus šitos salasītos gabaliņus atmiņu turziņā, pacelsim pret pasaules maišeli – vai varēsim saukt – abi labi – bāz tik maisā, vai arī ņurdēsim: “Te nu mums, Latvijā, nekad nekas nav bijis, visu mēs esam mantojuši no citiem!”
vai tā? Varbūt tomēr ne tā? Uz vienām ciešanām aicināti, vienos priekos arī iedegsimies! Mēs pagriezīsimies pret vēju, papētīsim taču to pasaules – Latvijas kosmētiku: rudzu zemes matu krāsai uzvilksim sudrabainu jūras apmalīti lūpu vietā. Melmelnu pērkoņa mākoņu vilnis latvju daiļavu rāda ar piebriedušām kaistošām matu pīnēm. Ceļas un krīt, gāzmo vēlreiz. Un, ja vēl labi grib, pērkoņa grāvienu šķipsnas iekrāsos.
Rakt un pētīt mūžīgi: tas jau arī mūsu senais aicinājums: mīlestību audzējot tevī, raisot mīlestību uz sevi, es aicinu: dziedāsim un raudāsim, pasaciņas stāstīsim, nesmiesim raudeno, gan jau tad arī uz Indiju aizbrauksim, Eifeļa torņa šķībumu atspiedīsim ar neesošām mugurām, iebruksim Ēģiptes piramīdās un lūgsimies Vatikānā.
Bet tagad, iesākumam tepat, šovasar, ceļazīme: galapunkts: Ventspils – govis – Eirovīzija – Krišjānis Valdemārs – Lembergs.
