Latvijā sestdien notiek Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, iedzīvotāji var doties balsot no plkst.7 līdz 20.
Iedzīvotāji var balsot tikai iecirknī, kurā ir reģistrēti.
Trīs dienas – trešdien, ceturtdien un piektdien – notika iepriekšējā
balsošana. Šajās dienās pie urnām devušies vismaz 157 448 jeb 11,15%
vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
2014.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju izmantoja 100 755 jeb 6,84%
vēlētāju, bet kopumā vēlēšanās piedalījās 30,24%.
Noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja nav saņemta
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sūtītā vēstule, var
e-pakalpojumā “Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana”, kas pieejams “https://ej.uz/kurbalsot” vai pa tālruni 67049999, kas sestdien strādās vēlēšanu iecirkņu darba laikā no plkst.7 līdz 20 un arī vēlāk.
Kopumā varēs nobalsot 998 vēlēšanu iecirkņos – 954 Latvijā un 44
ārvalstīs. Vēl viena vēlēšanu komisija ir izveidota, lai nodrošinātu
balsošanu ieslodzījuma vietās un vēl viena – ārvalstīs notiekošās pasta
balsošanas rezultātu apkopošanai.
Piedalīties vēlēšanās drīkst balsstiesīgie Latvijas un citu Eiropas
Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrējušies vēlēšanām Latvijā.
Lai piedalītos vēlēšanās, jābūt vismaz 18 gadus vecam. Balsojot jāuzrāda
pase vai personas apliecība jeb eID.
Ja vēlētājs grib atbalstīt kādu konkrētu pretendentu, izvēlētā
saraksta kandidāta uzvārdam pretī esošajā rombā ir jāievelk plusiņš.
Savukārt negatīvo attieksmi pret kandidātu var paust, nosvītrojot viņa
vārdu un uzvārdu.
Nobalsošanu savā dzīvesvietā veselības stāvokļa dēļ var pieteikt no
plkst.7 līdz plkst.12, ja vēlētājs atrodas sava vēlēšanu iecirkņa
teritorijā. Pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā var arī pēc
plkst.12, taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā vēlēšanu komisija izbrauks
pie vēlētāja, ja varēs paspēt ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz
balsošanas beigām, plkst.20. Iesniegumu iecirknī var nogādāt jebkura
vēlētāja uzticības persona.
Lai pieteiktu balsošanu dzīvesvietā jāuzraksta iesniegums,
kurā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Tāpat jānorāda
adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai, ēkas ārdurvju kods, ja tāds
ir, un kontakttālrunis. Iesniegums jānogādā iecirknī, kurā vēlētājs
reģistrēts.
No Latvijas EP tiks ievēlēti astoņi deputāti. Vēlēšanām pieteikti 16 saraksti, no kuriem kandidē 246 pretendenti.
Vēlēšanās ar pirmo numuru startē Latvijas Krievu savienība (LKS),
partija “Latviešu nacionālisti” kandidē ar 2.numuru, Latvijas Reģionu
apvienība (LRA) – ar 3.numuru un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)
piedalās ar 4.numuru.
Ar 5.numuru kandidē partija “KPV LV”, ar 6.numuru vēlēšanās piedalās
partija “Progresīvie”, ar 7.numuru partiju apvienība “Jaunā Saskaņa” un
ar 8.numuru Jaunā konservatīvā partija (JKP). Partiju apvienība
“Attīstībai/Par!” (AP) startē ar 9.numuru, partija “Saskaņa” ar
10.numuru, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un
brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) piedalās vēlēšanās ar numuru 11 un Rīcības
partija kandidē ar 12.numuru.
EP vēlēšanās partiju apvienība “Atmoda” startē ar 13.numuru, “Centra
partija” ar 14.numuru un ar 15.numuru vēlēšanās piedalās Latvijas
Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Savukārt ar pēdējo, 16.numuru,
vēlēšanās startē partiju apvienība “Jaunā Vienotība” (JV).
Laikraksts “Latvija Avīze”, atsaucoties uz socioloģisko pētījumu
aģentūras “Factum” datiem vēstīja, ja EP vēlēšanas notiktu maija vidū,
tad Latvijā līderpozīcijā būtu VL-TB/LNNK un JV, bet “Saskaņa”, lai gan
ieņem trešo vietu, piedzīvojusi pamatīgu reitinga pazemināšanos.
VL-TB/LNNK aptaujā ieņem pirmo vietu, jo par minēto partiju balsotu
17,1% respondentu, līdz ar to partijai tas garantēšot divu EP deputātu
vietu iegūšanu. Salīdzinot ar aprīļa vidu partija piedzīvojusi kāpumu
par 3,3 procentpunktiem.
Savukārt otro vietu ar 16,1% ieņem JV, kas tai ļautu EP iegūt vienu
deputāta vietu. Trešajā vietā ir partija “Saskaņa”, kura aprīļa vidū ar
19,9% lielu atbalstu ieņēma pirmo vietu, bet maija vidū atbalsts tai
noslīdējis līdz 14,3%, tādējādi partijai garantējot vienu vietu EP.
Tālāk ar 10,4% lielu atbalstu seko AP, par JKP balsotu – 9,5%, ZZS –
9,3%, bet partiju “Progresīvie” – 7,1%, tādējādi visām partijām iegūstot
vienu vietu EP. Tiek izteiktas prognozes, ka par vienu vietu EP varētu
arī pacīnīties vēl divas partijas, proti, LKS, kuru aptaujā atbalstīja
4,8% respondentu, kā arī LRA ar 4,6% lielu atbalstu.
Savukārt viena no valdību veidojošajām partijām – “KPV LV” – aptaujā
ieguvusi 3% atbalstu, līdz ar to nepārvar nepieciešamo 5% barjeru EP
deputāta mandāta iegūšanai.
EP vēlēšanu organizēšanu un iepriekšējo balsošanu pavadījušas
vairākas problēmas. CVK tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas problēmu dēļ
lielākajā daļā no iepriekšējai balsošanai paredzētā laika nebija
iespējams nobalsot iecirkņos, kuros vēlētājs nav reģistrēts.
Iepriekš tika saņemtas sūdzības arī par to, ka daļa vēlētāju nav
saņēmusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informatīvās vēstules
par to, kurā vēlēšanu iecirknī viņi ir reģistrēti. Šī situācija raisīja
plašu ažiotāžu daļā sabiedrības, atbildīgajām amatpersonām liekot meklēt
jaunus risinājumus informēšanai par vēlēšanu norisi.
Saistībā ar šīm problēmām un to, ka daļa iedzīvotāju nesaņēma
informāciju, kurā iecirknī jābalso, paustas bažas, ka vēlēšanās varētu
būt zemāka iedzīvotāju aktivitāte. Reizē ir izskanējis arī pretējs
viedoklis, ka minēto problēmu aktualizēšana varētu moblizēt papildu
balsotājus.
EP ir Eiropas Savienības līmeņa politisko debašu un lēmumu
pieņemšanas nozīmīgs forums. EP deputātus ievēlē tiešās vēlēšanās visās
dalībvalstīs, lai viņi pārstāvētu iedzīvotāju intereses ES tiesību aktu
pieņemšanā un nodrošinātu, ka citas ES iestādes strādā demokrātiski.
EP kopā ar Eiropas Savienības Padomi pilda likumdevēja funkciju –
abas institūcijas kopā ir pilnvarotas pieņemt un grozīt tiesību aktu
priekšlikumus un lemt par Eiropas Savienības budžetu. Parlaments arī
uzrauga Eiropas Komisijas un citu ES struktūru darbu.
