Šobrīd rajona pašvaldībās notiek modernizācijas process, lai tās saslēgtu vienotā informācijas tīklā ne tikai savstarpēji, bet elektroniskās sazināšanās iespējas būtu arī ar citām Vidzemes pašvaldībām.
Šobrīd rajona pašvaldībās notiek modernizācijas process, lai tās saslēgtu vienotā informācijas tīklā ne tikai savstarpēji, bet elektroniskās sazināšanās iespējas būtu arī ar citām Vidzemes pašvaldībām. Vienotais informācijas tīkls pašvaldībām ļaus strādāt tiešsaistē ar dažādiem valsts reģistriem.
Gulbenes rajona padomes datorspeciālists Ģirts Vilde stāsta, ka rajona padome ir iesaistījusies projektā par vienotā informācijas tīkla izveidi. Projekta vadītāja un virzītāja ir Vidzemes attīstības aģentūra.
“Vispirms uzrakstījām projektu par vienota informācijas tīkla izveidi un to iesniedzām Pašvaldību lietu pārvaldē. Līdzīgus projektus iesniedza arī Cēsis, Jaunpiebalga un Limbažu rajons. Projekti līdz ar atzinīgu vērtējumu saņēma Pašvaldību lietu pārvaldes ieteikumu minētajām pašvaldībām sadarboties,” stāsta Ģ.Vilde.
Rajona padomes izpilddirektore Guna Švika piebilst, ka minētais projekts ir nedaudz citādāks nekā citur Latvijā, jo vienotā tīklā atradīsies visa Vidzeme.
Projektu īstenos vairākos etapos
Pirmajā etapā jāizveido sakaru kanāli, lai savienotu vietējās pašvaldības ar rajona padomi, savukārt rajona centru – ar Cēsīm. Šobrīd Gulbenes rajonam jau ir tiešsaiste ar Cēsīm.
Rajonā sakaru kanāli izveidoti starp pilsētas domi un rajona padomi, kā arī rajona padomei ar Tirzas, Līgo, Jaungulbenes un Stāmerienas pašvaldību.
“Nākamā posma uzdevums ir piepildīt šo tīklu ar reāliem datiem, lai tādējādi atvieglotu pašvaldības darbu un arī pagastu iedzīvotāju vajadzības. Pozitīvi vērtējams fakts, ka ir izveidota datu apmaiņa ar Iedzīvotāju reģistru. Minēto pašvaldību iedzīvotājiem nevajadzēs doties uz Pilsonības un migrācijas dienestu, lai saņemtu izziņu par dzīvesvietu. Atliks doties uz vietējo pašvaldību. Tomēr šajā procesā līdz galam vēl viss nav sakārtots. Tikai pagājušajā nedēļā Gulbenes pilsētas dome no Pilsonības un migrācijas departamenta saņēma nepieciešamos datus, lai varētu sākt sadarbību vienotā tīklā,” stāsta G.Vilde.
Speciālists norāda, ka šī procesa bremzētājs lielā mērā bijis Iedzīvotāju reģistrs, nebūdams apmierināts ar pašvaldību sadarbības iesniegumiem un likdams tos vairākkārt pārstrādāt. “Manuprāt, tas bija darīts ar nolūku, lai novilcinātu laiku.” Sadarbības līgumi ar reģistru šobrīd ir arī Tirzas un Stāmerienas pašvaldībai.
Būtiski, lai visos pašvaldību centros būtu interneta pieslēgums. Neilgi pirms Jaungada visām iepriekšminētajām sešām rajona pašvaldībām to nodrošināja tīkla ierīkotājs SIA “TELIA Latvija”.
Uzlabosies pakalpojumu kvalitāte
Ģ.Vilde skaidro, ka, modernizējot pašvaldību darbu, vienlīdz uzlabosies arī iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte. Ja būs izveidots un sekmīgi darbosies vienotais tīkls, ja pašvaldībai būs izstrādāti iekšējie noteikumi, kā jārīkojas ar iedzīvotāja iesniegumu, piemēram, lai saņemtu būvatļauju, viņa vietā to saņemt palīdzēs attiecīgais pagasta darbinieks. Tādējādi cilvēkam vairs nevajadzēs virināt neskaitāmu kabinetu durvis, lai savāktu vajadzīgos dokumentus atļaujas saņemšanai. Iedzīvotājs vairs nebūs kā pastnieks, kurš dažādās iestādēs vāc izziņas. Viņa vietā to izdarīs pagasta sekretārs, klientu apkalpošanas centra vai vienas pieturas aģentūras darbinieks.
Šobrīd pašvaldības iedzīvotājiem ikdienā sniedz vairāk nekā 200 pakalpojumus. Nākotnē vismaz 50 līdz 70 procenti no šiem pakalpojumiem būtu jāveic elektroniski. Vēl tālākā nākotnē katra pagasta apdzīvotā vietā vajadzētu būt publiskajam interneta pieejas punktam – tikpat brīvi pieejamam kā bankas automātam. Tas vēl vairāk atvieglotu iedzīvotāja vajadzības. Proti, viņam vispār nevajadzētu doties uz pašvaldību, lai, piemēram, uzrakstītu iesniegumu, reģistrētu dzīvesvietu, samaksātu īpašuma nodokli un veiktu citas darbības.
Tiešsaiste nemitīgi pilnveidosies
Ģ.Vilde uzsver, ka norādīt konkrētu laiku, kad vienotais informācijas tīkls būs gatavs, ir neiespējami. Process ir darbietilpīgs. Tas nemitīgi pilnveidojas.
“Šobrīd tiek uzbūvētas digitālās “šosejas” uz pagastu centriem. Tas, ar ko tās piepildīsim, būs atkarīgs no pašiem. Mēs neesam tik bagāti, lai kabeļu tīklu izmantotu nepilnīgi. Darbojos Vidzemes datorspeciālistu darba grupā. Esam tikušies un pārrunājuši turpmākās darbības plānus. To ir daudz. Piemēram, izveidot pieslēgumu Uzņēmumu reģistram, lai rastu datu apmaiņas iespējas un citu, tomēr pieslēgumu izveidei ir vajadzīgs laiks. To kavē arī “TELIA Latvija” nemitīgās iebildes, ka kaut kas nav sakārtots atbilstoši prasībām. Tā nav vienīgā firma, kas Gulbenes rajonā nodrošina digitālo informāciju. Projekta līgumā bija paredzēts sadarboties arī ar “Lattelekom”. Bija pagasti, kuros arī “Lattelekom” bija grūtības nodrošināt interneta pieslēgumu. Tam bija vajadzīgs ievērojams līdzekļu ieguldījums,” saka speciālists.
Veidojas sabiedriskie interneta pieejas punkti
Vienotā informācijas tīkla izveide pašvaldībās palīdzēs izveidot arī sabiedriskā interneta pieejas punktus. Daudzviet tādi jau ir bibliotēkās un mācību iestādēs.
Ģ.Vilde atzīst, ka līdz šim laukos pat ar iezvanpieeju tikai ar grūtībām piekļūts internetam. Digitālo modernizāciju speciālists saista ar jauniešu piesaisti laukiem.
“Arī uzņēmējiem tas ir būtiski. Pirms laukos sākt veidot uzņēmējdarbību, uzņēmējs vispirms interesējas, kāds ir transporta un sakaru nodrošinājukos nav iespējams rast pastāvīgo interneta pieslēgumu, uzņēmējs darbībai rod citu vietu. Īpaši tie, kas nodarbojas ar kokmateriālu pārstrādi.”
Visiem ir iespējams mācīties
Ir bijuši izteikumi, ka pašvaldībā ir dators un interneta pieslēgums, bet ne visi darbinieki prot ar to strādāt. Šodien situācija ir mainījusies. Tagad visās pašvaldībās strādā ar datoriem, jautājums – cik efektīvi tas notiek.
Jaungulbenes pagasta padomes sekretāre Velta Āboliņa atzīst, ka, lai strādātu vienoajā informācijas tīklā, vēl ir daudz neskaidrību. Piemēram, elektroniskā paraksta apstiprinājums un tamlīdzīgi.
“Lai pašvaldību darbinieku darbu padarītu vieglāku, Vidzemē izvēlējāmies tās firmas programmu, ar kuru pašvaldībnieki jau strādā. Uzskatām, ka nav pareizi likt cilvēkiem kaut ko pilnībā apgūt no jauna. Pašvaldībām ir jābūt brīvai izvēlei, ar kādu programmu strādāt. Piemēram, Lejasciema pagastā strādā ar Latvijas Datorcentra programmu. To pamazām pielāgos atbilstoši lietotāju vajadzībām,” stāsta Ģ.Vilde.
Viņš norāda, ka rajonā ir iespējams mācīties. Mācības notiek mācību centrā “Austrumvidzeme”, reģionālais apmācību centrs darbojas Gulbenes ģimnāzijā, kursus organizē arī vairākas rajona vidusskolas.
Protams, gados vecus cilvēkus diezin vai būs iespējams pieradināt izmantot šīs tehnoloģijas. Daudziem to būs grūti izdarīt veselības, iemaņu un pat baiļu dēļ. Tomēr arī šie cilvēki izjutīs vienotā informācijas tīkla priekšrocības. Pirmām kārtām, atnākot uz pašvaldību, viņiem nevajadzēs gaidīt garās rindās, jo ar modernizācijas palīdzību visu varēs nokārtot ievērojami ātrāk.
Modernizācija ir saistīta ar līdzekļiem
Vienotā tīkla izveides projekts Latvijā sākās 1998.gadā. Tikai pēc diviem gadiem tā realizēšanai tika rasta nauda. Četru gadu laikā kopumā valsts šā mērķa īstenojumam ieguldījusi 2,17 miljonus latu, bet pašvaldības – 880 tūkstošus latu. Nav iespējams iztikt arī bez lielo sakaru pakalpojumu sniedzēju ieguldījuma. Piemēram, “Lattelekom” atvēlējis apmēram piecus miljonus latu, lai modernizētu infrastruktūru, jo bez tās nebūtu iespējams spert nākamo soli pretim modernizācijai. Diemžēl valsts piešķirtais finansējums salīdzinājumā ar citiem projektiem ir neliels, tas kavē projekta īstenošanu iespējami ātrākā laikā. Šobrīd tīkls noklāj vairāk par 80 procentiem pašvaldību. Darbi turpinās.
Izveidotā vienotā informācijas tīkla uzturēšanu nevar novelt uz pašvaldību pleciem. Ir jāveido tā vienota pārraudzība, jāturpina attīstība, kas ir iespējama, piesaistot Eiropas Savienības fondu naudu.
Apzinās, ka nevarēs strādāt pa vecam
Pašvaldību darbinieki apzinās, ka turpmāk nevarēs strādāt pa vecam, ka būs jāmaksā arī par vienotā tīkla izmantošanu. Sākotnēji tas šķiet nepieņemami, bet tiklīdz sāks pilnībā darboties elektroniskais paraksts, saruks līdzšinējais dažādu dokumentu apjoms. Palielināsies darba efektivitāte un uzlabosies pakalpojumu kvalitāte. Tas, cik maksimāli efektīgi izmantos jaunās informācijas apmaiņas sistēmas, iespējams, būs atkarīgs no katras pašvaldības.
