2004.gada 3.janvāra laikrakstā bija raksts par piena kvotām “Saņems piena kvotas”. Šajā sakarā gribu uzsvērt vairākus aspektus.
2004.gada 3.janvāra laikrakstā bija raksts par piena kvotām “Saņems piena kvotas”. Šajā sakarā gribu uzsvērt vairākus aspektus.
Svarīgi būtu atcerēties, ka Ministru kabineta 2003.gada 30.septembra noteikumi nr. 539 “Piena ražošanas kvotu sadales un piešķiršanas, kā arī informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība” paredz, ka katram ražotājam individuāli aprēķināto piena kvotu piešķir vienu reizi, tādēļ piešķirtajam kvotas apjomam vajag pievērst milzīgu nozīmi. Vēlāk kvotu varēs palielināt tikai gadījumos, kad ražotājs bāzes (references) gada laikā vai kvotas gada laikā ir paplašinājis ganāmpulku par 10 un vairāk slaucamām govīm vai investējis piena sektora attīstībā
10 000 latus un vairāk, taču jāpiebilst, ka šīs kvotas tiks dalītas no piena kvotas nacionālā fonda, līdz ar to kvota var nebūt adekvāta nodotajam piena daudzumam, visu izšķirs tas, cik liels būs piena kvotu daudzums fondā. Tie piena ražotāji, kuri vēlas saņemt vai palielināt jau esošo kvotu no piena kvotas nacionālā fonda, katru gadu līdz 1.februārim iesniedz iesniegumu un dokumentus, kas apliecina: saimniecībā ieguldītās investīcijas, slaucamo govju un vietu skaitu pirms un pēc investīciju ieguldīšanas; paredzamo piena ražošanas pieaugumu; slaucamo govju un vietu skaitu uz bāzes (references) gada vai kvotas gada sākumu.
Iesniegumus par piena kvotas piešķiršanu no piena kvotas nacionālā fonda izskata vienu reizi gadā. Atbildes sniedz līdz 1.martam.
Ražotājiem jau būtu jābūt informētiem par piešķirto piena kvotas daudzumu, jo valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” bija atbildīgais par to, lai ražotāji līdz 2003.gada 15.decembrim saņemtu izziņu par piešķirto piena kvotu. Ja piena ražotāja rīcībā esošie dati atšķiras (piemēram, nodotā piena daudzums vai piena tauku procents) no izziņā uzrādītajiem, tad līdz 2004.gada 15.janvārim bija jāvēršas valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā” ar iesniegumu, kurā bija jānorāda neprecīzā informācija. Iesniegumus izskatīs atsevišķa komisija un līdz 2004.gada 30.janvārim sniegs atbildi.
Pastāvēs divi piena kvotu veidi, piegādes kvota (ja piens tiek nodots kādam pārstrādes uzņēmumam) un tiešās tirdzniecības kvotas (ja pienu tiešajā tirdzniecībā pārdod patērētājiem). Tie ražotāji, kas piešķirtās piena kvotas neizpildīs 70 procentu apmērā, nākamajā gadā saņems piena kvotu, kas būs par pieciem procentiem mazāka. Piena kvotu neaprēķina par to pienu, ko izmanto lopbarībai vai ražotājs pats patērē uzturā.
Piena ražotāji, nepārsniedzot tiem piešķirto piena kvotu, var slēgt līgumu ar vienu vai vairākiem piena pārstrādes uzņēmumiem, līdz ar to ir iespēja, ka viens piena ražotājs pienu nodod diviem piena pārstrādes uzņēmumiem.
Piebildīšu, ka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra” un komisijas lēmumus par piešķirtās piena kvotas apjomu var pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
