Latvijā svelme gaidāma vairākas dienas, un, lai saudzētu savu veselību, karstajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi iesaka būt piesardzīgiem. Pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem.
Šajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt pludmalē, dienas vidū rušināties dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā (no pulksten 11.00 līdz 15.00).
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu cepuri vai lakatiņu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.
Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimībām, arī karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas (piesaistīti pie gultas) un kuri paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu!
Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās un jādzer pietiekamā daudzumā ūdens.
Nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošajiem.
Karstā laikā uzņemiet šķidrumu vairāk nekā parasti, padzerieties, vēl pirms parādās slāpes. Ejot ārpus mājas, vienmēr paņemiet līdzi ūdeni, lai dienas gaitā regulāri padzertos. Ieteicams pamīšus lietot vēsu ūdeni vai minerālūdeni. Nelietojiet alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina ķermeņa atūdeņošanos. Plānojiet savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē. Valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, “elpojošas” drēbes. Paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens, kā arī lietojiet saules aizsargkrēmu.
Pilsētās uz ielas turieties vairāk ēnas pusē, meklējiet atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās un citās telpās ar kondicionēšanas iekārtām. Dabā palaikam atvelciet elpu ēnā zem koka. Lai atvēsinātos, vairākas reizes dienā ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli. Ievērojiet piesardzību peldoties – pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet aukstā ūdenī!
Pārkaršanas gadījumā novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus; atģērbj; mitrina ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis; dod dzert vēsu ūdeni; vēdina, dzesē, rada gaisa plūsmu.
Ja rodas veselības problēmas, konsultējaties ar ģimenes ārstu, dežūrārstu vai dodieties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Darbdienās no pulksten 17.00 līdz 8.00 un brīvdienās visu diennakti var zvanīt pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums – nekavējoties palīdzību meklējiet slimnīcās vai zvaniet 113.
