Esmu pret pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, jo nesaskatu tās ekonomisko pamatojumu. Tam, ko pašvaldību vadītājiem divus gadus cenšas iestāstīt, es nespēju ticēt.
Esmu pret pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, jo nesaskatu tās ekonomisko pamatojumu. Tam, ko pašvaldību vadītājiem divus gadus cenšas iestāstīt, es nespēju ticēt.
Par to liecina Valsts zemes dienesta piemērs. To reģionalizēja, un izveidoja centru Valmierā. Ir pagājuši divi gadi, bet tagad valda haoss un neziņa. Pirms dažām dienām man šā dienesta darbinieks atvainojās, sakot, ka nav iespējams iešūt dokumentus mapē, jo tam nav līdzekļu. Es nekādā gadījumā negribētu arī Tirzas pagastā piedzīvot līdzīgu situāciju.
Manuprāt, nepareizi traktējam jēdzienu “novadu veidošana”. Es to uzskatu par piespiedu administratīvi teritoriālo reformu, lai gan neviens politiķis to skaļi nesaka. Skaidri nezinot, ko šīs piespiedu reformas rezultātā vēlas sasniegt, vienmēr būs vajadzīgs kāds grēkāzis. Es negribētu, ka par grēkāzi kļūst mūsu pašvaldību vadītāji, lai tad, ja reformai nebūs cerētā rezultāta, norādītu, ka paši esat vainīgi, jo pieņēmāt tādu lēmumu.
Saprotu, ka pašvaldībām ir jāpilda valsts likumdošana, bet, norādot, ka apvienošanās ir piespiedu variants, mums jāpārstāj runāt par 102 novadu modeli un jāizvēlas sev izdevīgākais. Uzsveru, ka tikai piespiedu variantā, valdībai strikti pasakot, ka jāveido novadi, Tirzas pagastam izdevīgāks ir Gulbenes novads ar centru Gulbenē. Viennozīmīgi nevar teikt, ka tirzmalieši ir par Gulbeni.
Pašreizējā situācijā bez piespiedu varianta Tirzas pagastam ir jāpaliek savā vietā. Novadu izveidi argumentējot ar ievērojamu investīciju piesaisti, vēl neviens nav pateicis, cik šī reforma kopumā izmaksās. Intuitīvi mana pārliecība ir, ja pašvaldībai šodien iedotu iezīmētu naudu kā līdzfinansējumu investīciju projektiem, tad pēc pieciem gadiem varētu braukt jebkurš valdības pārstāvis un priecāties par to, kā pašvaldībās dzīve ir gājusi uz priekšu.
Kā blefu uztveru norādes, ka pašvaldībai uz vietas pagastā ir jāattīsta uzņēmējdarbība, tādējādi radot jaunas darba- vietas un tamlīdzīgi. Kāpēc man Tirzā jāveido jaunas ražotnes, ja ražošana, piemēram, attīstās Lizumā un es spēju nodrošināt strādātāju ierašanos darbavietā? Nodokļu maksātājs jau paliek Tirzas pagastā. Man pagastā nav vajadzīgas ražotnes aiz katra stūra. Lai attīstās darbība kaimiņpagastos!
Nevaru raksturot tirzmaliešu noskaņojumu šobrīd, jo līdz pagājušā gada 1.jūlijam mums tika dots uzdevums atbildēt tikai par 102 novadu modeli. Tirzai bija viena atbilde – nepiekrist un saglabāt pašreizējo administratīvo teritoriju. Mums līdz šim nav bijis iespēju runāt par citu variantu. Ja man kā pašvaldības vadītājam uzdos veikt darbības, lai noskaidrotu, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret Gulbenes novadu, nevajadzēs daudz laika, lai es to uzzinātu. Salīdzinot Lejasciema novadu ar centru Lizumā un Gulbenes novadu ar centru Gulbenē, vairākums būtu par otro variantu. Tā ir vēsturiski izveidojies, ka visi ceļi ved uz Gulbeni.
Lejasciema pašvaldības vadītājam Dainim Švikam ir taisnība, ka Lejasciema novada izveide ar centru Lizumā uzskatāma par valdības krēslos rastu kompromisu, lai abiem kaut kas tiktu – vienam nosaukums, otram – labums.
Atkārtoju, ka esmu pret piespiedu novadu izveidi, bet iestājos par brīvprātības principu, jo ir pašvaldības, kam šī apvienošanās ir vajadzīga. Piemēram, ja 50 procenti no pašvaldības budžeta jāmaksā kaimiņu pašvaldībai par skolēnu izglītošanu, tas vien norāda, ka nepieciešams kaut ko mainīt. Esmu parēķinājis, ka pat tad, ja būs tikai Gulbenes novads, administratīvie izdevumi būs par 70 procentiem lielāki, tāpēc nevajag censties mums “aizmālēt” acis. Ar Latvijas Pašvaldību savienības starpniecību mēs pieprasījām norādīt atbalsta pasākumus reformas īstenošanai, bet šodien neesam tikuši tālāk par Ministru kabineta noteikumiem, ka ir jāsagatavo atbalsta pasākumu programma. No valdības izteikumiem sanāksmēs zinām, ka naudas tiem nav. Solījumi, ka budžeta grozījumos tā parādīsies, nav nopietni uztverami. Piemēram, Tirzai atbalsta pasākumu īstenojumam, kas saistās ar infrastruktūras sakārtošanu – ceļiem, telekomunikācijām un citu, ir vajadzīgi 2,4 miljoni latu. Ja mēneša beigās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters atbrauks un teiks, ka šie miljoni Tirzai būs, es nekavējoties runāšu ar pagasta iedzīvotājiem un teikšu, ka viss kārtībā. Zinu, ka naudas nebūs.
Manī šobrīd ir cīņas spars. Ja savulaik zemnieks Andis Kāposts veda lauksaimniekus pie Bērzkroga piketēt, tad es esmu gatavs vest pašvaldību vadītājus.
Tirzas pagasts
– Platība: 130 kvadrātkilometri.
– Iedzīvotāju skaits: 1133.
– Iedzīvotāju blīvums:
8,7 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.
– Lielākās apdzīvotās vietas: Tirza, Virāne, Vecaduliena, Troškas, Alsupes.
