Tuvojas brīnišķīgais un mistiskais vasaras saulgriežu laiks, kas ir sens, mūžīgs un arvien jauns. Reklāmas aicina uz koncertiem un šoviem, kas tomēr, manuprāt, vairāk orientēti uz gados jauniem cilvēkiem. Nezinu, varbūt kļūdos, bet ir tāda sajūta, ka vainojams sabiedrībā iesakņojies uzskats un arī vērtējums – veci cilvēki neko nespēj un tikai maisās pa kājām. Protams, ir seniori – izņēmumi, kuru vitalitāte un enerģija tiek apbrīnota. Tomēr no tā kopējais atzinums nemainās. Šogad tāpat kā allaž būs R.Blaumaņa izrāde “Skroderdienas Silmačos”, kurā svētkiem gatavojas un svin visas paaudzes kopā. Neviens netiek atstumts vai nievāts, ir jautri visiem. Vai tagad vecie cilvēki būtu kļuvuši mazāk zinoši un saprotoši? Nesen redakcijai piezvanīja sieviete, atsaucoties uz Ievas Bērziņas stāstu “Tantīte”. Zvanītāja norādīja, ka tas nebūt nav sliktākais. Viņa savā automašīnā apstājusies pie gājēju pārejas, pa kuru steigušies pusaudži, kuri viņai uzsaukuši: “Tantīt, tu nositīsies!” Man šis izteikums radīja asociācijas ar televīzijā raisīto diskusiju, vai gados veciem cilvēkiem liegt vadīt automašīnu. Par pamatu bija izraudzīta situācija, kurā senioru pāris brauca pa pretējo ielas pusi, radot citiem transporta vadītājiem bīstamu situāciju. Protams, ir arī citi līdzīgi gadījumi. Bet vai tāpēc var tos attiecināt uz cilvēka gadu skaitu? Manuprāt, uzskaitot šādas situācijas, daudz vairāk būtu gados jaunu, nepieredzējušu vai pārgalvīgu vadītāju. Satraucoši ir tas, ka masu saziņas līdzekļos tiek ne tikai pausta, bet arī rosināta iespēja atņemt senioriem tiesības vadīt automašīnu. Vai tiešām to var noteikt ar vecuma cenzu? Jūnija sākumā klajā nāca grāmata “Vecumdienas: pētījums par senioru dzīvi Latvijā”. Tās autore Maija Jankovska vēlas, lai mainītos izpratne par jēdzienu “vecums”. “Pašreiz veco cilvēku vieta sabiedrībā ir norobežota, atdalīta ar barjerām, kuras veido mūsu stereotipi, kas laika gaitā ir nostiprinājušies,” atzīst autore. Viņa cer, ka grāmata ir pirmais solis uz starp-vecumu grupu dialogu veidošanos, jo tām vairāk ir kopīgā nekā atšķirīgā.
