Gada sākumā Gulbenes pilsētas pensionāru biedrība organizēja pilsētas pensionāriem zināšanu apgūšanu pieaugušo neformālās izglītības programmā “Saskarsmes kultūras pilnveidošana sociālās izolācijas mazināšanai senioru vidū”, kas tiek realizēta ar Gulbenes novada pašvaldības finansiālu atbalstu 500 eiro apmērā. Finansējums tika piešķirts Gulbenes novada pieaugušo neformālās izglītības programmu konkursā, kurš risinājās janvārī.
Laika posmā līdz 21.jūnijam programmā ar senioriem darbojās mūsu novada kultūras darbiniece Astrīda Vilciņa. Viņa arī ir pensionāre, taču viņa piekrita dalīties ar savu pieredzi un sniedza zināšanas par tēmām “Saskarsmes kultūras pamati” un “Skatuves runas pamati”, kopumā tam veltot 44 stundas. 16 nodarbības apmeklēja kopumā 17 interesenti. Kaut gan nodarbības formāli tika organizētas pilsētas visiem senioriem, tajās piedalījās arī pensionāri no Stradiem, Stāķiem, Beļavas, un kopumā tie bija tikai pensionāri vecumā no 63 līdz 83 gadiem.
Mācību kurss tika noslēgts ar apgūtā atrādīšanu plašākai auditorijai 21.jūnijā, piedaloties ar apmēram stundu garu teatrālu uzvedumu Tirzas pagasta pārvaldes organizētajos Jāņu dienas sagaidīšanas svētkos “Jāņi nāk”. Pasākums bija paredzēts brīvā dabā, un pirms pasākuma norises vietā bija diezgan daudz cilvēku, bet uznāca lietus… Dalībnieki pārvietojās uz kultūras centru, taču skatītāji diemžēl ne. Bet šajā gadījumā ne jau skatītāju daudzums bija galvenais. Galvenais daudziem bija – pārvarēt sevi, spēt ne tikai iziet publikas priekšā, bet dabiski uzvesties, dabiski runāt, jo lielai daļai tā bija pirmā piedalīšanās šādā pasākumā ne kā viesim un skatītājam, bet gan kā galvenajam varonim. Un kopumā tas izdevās – ne jau bez kļūdām, protams. Taču, ja uzstāšanās laikā pēkšņi atskan atbalstoši aplausi, tas liecina, ka skatītājs ir ieinteresēts un sniegums ir uztverts pozitīvi, piedodot arī kļūdas. Tas liecina, ka ieguldītais darbs nav bijis velts un ir vērts iesākto arī turpināt, ja šāda veida mācībām veltītais laika sprīdis bija ļoti īss.
Bet ko tad deva šīs mācības to dalībniekiem? Katram jau ir kaut kas individuāls, un negatīvu atsauksmju nav, bet kopumā to rezumēt var ar Martas Briedes teikto: “Daudz uzzināju par latviešu valodas kultūru, vārdu pareizu izrunu un to pielietošanu uzvedumu tekstos un arī ikdienas sarunvalodā. Iegūtās zināšanas iedrošinās uzstāties sabiedriskās vietās, pasākumos, uz skatuves – nu kaut vai nolasot dzeju.”
Ne tikai attīstīt spējas iziet, runāt, dabiski uzvesties publikas priekšā ir svarīgi. Tas ir svarīgi, taču, manā skatījumā, ne mazāk svarīga bija grupas savstarpējā komunikācija, kuras laikā dalībnieki labāk iepazina cits citu, spēja rast kompromisus strīdīgās situācijas, spēja savaldīt savas emocijas un pozitīvi atbalstīt savu kolēģi kļūdas gadījumos. Un tas ir rezultāts ne citiem, ne auditorijai, bet sev un sevis pilnveidošanā.
Rezumējumā nodarbību vadītājas Astrīdas Vilciņas vērtējums: “Es katrā ziņā esmu priecīga un gandarīta par grupas darbību. Gandarīta par galarezultātu, kas tikai pierādīja, ka grupas dalībnieki nodarbības uztvēra nopietni un darbojās tajās ar aizrautību. Man patika strādāt, jo redzēju, ka pēc katras nodarbības auga dalībnieku prasmes, kuras pilnībā tika pierādītas un apliecinātas mūsu uzvedumā “Jāņi nāk”. Ceru, ka programmai būs turpinājums, kas ļaus grupai pilnveidoties un izveidoties jau par teatrāli darboties spējīgu kolektīvu, jo šīs programmas daļa parādīja, ka tāds mērķis ir sasniedzams.”
