4.jūlijā tika atzīmēta Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Arī Gulbenes novadā ir piemiņas vieta, kas atgādina par drūmām vēstures lappusēm.
Tie ir masu kapi Litenē, Sitas silā, kur zemē guldīti Otrajā pasaules karā 1941.gadā vāciešu noslepkavotie ebreji un romi. Ir liecības, ka cilvēki uz nošaušanu šajā vietā dzīti kājām no Pededzes tilta.
Pirms diviem gadiem šo piemiņas vietu apmeklēja toreizējā Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne BarSadē. Tad bija vērojams, ka uz lielā ceļa (Kordona-Sils-Silmalas) toreiz bija norāde, ka krustojumā meža ceļš (Pirts ceļš) ved uz virsnieku vasaras nometnes vietu, taču par nogalināto ebreju un romu nogalināšanas un atdusas vietu norādes nebija.
“Tagad ir arī tāda norāde,” “Dzirkstelei” saka Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš, kurš ir gandarīts, ka tāda veidā ir atdots cieņas apliecinājuma parāds holokausta upuriem. Holokausts ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā.
Saskaņā ar vēstures liecībām, ienākot nacistiskajam karaspēkam Litenē, visi ciema ebreji tika arestēti un kopā ar Rugāju un Balvu apkārtnes ebrejiem izvietoti Litenes muižā, bet vēlāk – Latvijas armijas kādreizējās kazarmās. Jūlija beigās uz kazarmām Litenē atvesti arī Gulbenes ebreji. Augusta sākumā vācu SD vienība ar vietējo pašaizsardzībnieku palīdzību visus arestētos apmēram 200 ebrejus nošāva tuvējā mežā.
Slepkavības vietā padomju gados uzstādīts piemineklis ar uzrakstu: “Šajā vietā vācu okupanti un viņu rokaspuiši latviešu buržuāziskie nacionālisti 1941. gadā noslepkavoja vairākus simtus mierīgo iedzīvotāju.” Ir arī informatīvais stends, kas tur izvietots jau atjaunotās brīvvalsts laikā.
