Tā diena pienāca, kad Stāmerienas skola aicināja pie sevis absolventus, skolotājus un visus citus,kuri saistīti ar šo skolu.Tā bija atkalredzēšanās diena ar klasesbiedriem, skolasbiedriem, skolotājiem…..Priecīga, bet tajā pašā laikā – skumīga. Taču dzīve turpinās,un mūsu skola vienmēr paliks mūsu Zinību Pils.
Skolas atvadu pasākumu vadīja Edīte un Edijs. Bija kavēšanās atmiņās, uz skatuves tika aicināti visi skolotāji, kuri strādājuši skolā. Skolas meiteņu ansamblis dziedāja kopīgu dziesmu. Zāles priekšā tika aicināti Stāmerienas skolas skolotāji – leģendas – skolotāji Līga un Leonīds Brosovi. Protams, neizpalika abu skolotāju spēlētās mutes ermoņikas. Skolas atvadu pasākums izvērtās sirsnīgs. Skolā virmoja atkalredzēšanās prieks, apskāvieni, nobira arī kāda atmiņu asara….
Arī man bija prieks satikt savas klasesbiedrenes, skolasbiedrus un atcerēties skolas laikā piedzīvoto. Arī mēs kādreiz bijām mazas,ar bižu “kliņģeriem” un bantēm matos. Nieka 38 gadi pagājuši, kopš skola pabeigta. Atmiņu klasē, pārlapojot albumus, atradām savas jaukās pirmo klašu fotogrāfijas, kuras lika pasmaidīt…
Jautra izvērtās
skolas mantu izsole, kur par dziesmu vai deju varēja iegūt sev
mantas, kuras kādreiz bija ieslēgtas stikla skapjos. Protams, uz tām – arī
kāds skolas puteklis…
Bērzu meijas ir izsmaržojušas. Kādreiz tās smaržoja
pēc izlaiduma, šoreiz – pēc atvadām. Skolas gaiteņi
izstaigāti – kādreiz tie likās tik lieli un plaši! Pēdējās dziesmas ir
izdziedātas, pēdējais valsis skolas zālē ir izdejots… Un nu – skolas
durvis ir aizvērušās…
