Divas dienas – 16. un 17. jūlijā Vecgulbenes muižā norisinājās Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas 22. saiets – konference „Radošā tūre Vidzemes bibliotēku stiprināšanai”. Šogad pasākumu apmeklēja 89 cilvēki no Alūksnes, Cēsu, Madonas, Limbažu, Ogres, Valkas, Valmieras, Siguldas, Līvānu, Olaines, Rīgas un Gulbenes novada. Katru gadu pasākums notiek citā vietā, viens no konferences dalībniekiem bibliotekāru saietu apmeklējis visas 22 reizes.
Bibliotekāra ikdiena ir radoša
Pasākums sevī ietvēra gan radošās, gan arī izglītojošās nodarbības. Pirmajā dienā norisinājās “literatūre” ar Martu Selecku un Gustavu Terzenu, “teātratūre” ar teātra zinātnieku Jāni Siliņu, iedvesmas tūre ar Kristīni Om Shanti, atpūtas tūre ar kafijas skolu „Tīrs miers”, kā arī dejas tūre cauri gadsimtiem, kuru vadīja horeogrāfe Guna Ezermale. Savukārt otrā pasākuma dienā notika dažādas meistarklases gan par blogu rakstīšanu, gan par publiskās runas prasmēm.
Pirmā radošā tūrē uzstājās pazīstamie televīzijas raidījumu vadītāji Marta Selecka un Gustavs Terzens, kuri atklāja, kā radās viņu raidījuma “Literatūre” ideja, stāstot arī notikumus no raidījuma veidošanas ikdienas. Marta Selecka uzsvēra to, ka viņu raidījums kalpo, lai cilvēki atcerētos par tām vērtībām, kuras mums šobrīd ir. “Manuprāt, cilvēkam pie grāmatām ir jānonāk tādos brīžos, kad tava dvēsele tiešām grib zināt, kas ir konkrētajā grāmatā un tu vēlies zināt stāstu, nevis skolā pie obligātās literatūras, kad patiesā doma, piespiedu kārtā lasot, jau nemaz nenonāk līdz zemapziņai,” atklāja Gustavs Terzens.
Bibliotēkas pastāv un pastāvēs
Pasākumā bibliotekārus uzrunāja Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas priekšsēdētāja Olga Kronberga, kura uzsvēra, ka šajā nozarē ir gana daudz izaicinājumu. “Mēs nevaram sasniegt latiņu un būt apmierināti ar to, kas ir – mums vienmēr visam ir jābūt soli priekšā,” stāstīja O. Kronberga. Tāpat arī Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone atzīmēja, ka šis saiets ir jau kā stabila tradīcija. “Mēs varam lepoties gan ar mūsu nozares normatīvajiem aktiem, gan arī bibliotēku sistēmu kā tādu,” uzsvēra M. Jēkabsone. Savukārt Gulbenes novada pašvaldības priekšsēdētājs Normunds Audzišs akcentēja, ka bibliotēkas ir kā gaismas pilis un “tās ir vietas, kurās var atpūsties no ikdienas”. “Augstu vērtēju to darbu, kas tiek darīts bibliotēkās. Visas tikšanās ar dzejniekiem, rakstniekiem un arī citi pasākumi, kas tiek rīkoti bibliotēkās, ir ļoti vērtīgi,” atzīmēja N. Audzišs. Priekšsēdētājs cerot, ka iedzīvotāju skaits vairs nekritīsies. “Ja pagastu pārvaldnieku skaits, iespējams, var mainīties, tad par bibliotēkām gan var teikt, ka katrā pagastā bibliotēka paliks,” uzsvēra N.Audzišs.
Vidzemes bibliotekāru konferenci organizēja Gulbenes novada bibliotēka. “Konferences darbs bija veiksmīgs, jo arī programma tika sastādīta, mērķējot uz to, ka bibliotekāriem ir jābūt ļoti daudzpusīgiem – jāinteresējas gan par literatūru, jāzina par teātri, kultūras un sabiedrības procesiem,” “Dzirkstelei” sacīja Gulbenes novada bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne. Viņa norādīja, ka praktiskie darbi meistarklasēs bija paredzēti, lai atvieglotu bibliotekāru darbu ikdienā un uzlabotu prasmes, jo uzdevums, apkalpojot lasītājus, ietver plašas zināšanas gan par literatūru, gan teātri, gan arī publisko runu, tāpat arī blogu veidošanu interneta vidē. “Atsauksmes par saietu šobrīd ir patiešām labas un pozitīvas. Liels paldies jāsaka arī Vecgulbenes muižai par augsta līmeņa apkalpošanu un telpām. Tāpat arī paldies Gulbenes novada pašvaldībai, jo bez viņu atbalsta tik labu konferenci mēs nebūtu spējuši noorganizēt,” akcentēja Antra Sprudzāne.
Bibliotekārs – gan draugs, gan psihologs
Pasākumu apmeklēja arī pārstāvji no novada bibliotēkām. “Lielākais izaicinājums šobrīd ir cilvēku apmeklējums bibliotēkās. Veidoju arī pasākumus, tomēr ne visi zina par tiem. Citi informāciju uzzina vietnē “Facebook.com”, tomēr citi speciāli ir jāuzaicina,” “Dzirkstelei” stāstīja Tirzas pagasta bibliotēkas vadītāja Agrita Petrovska. Savukārt Gulbenes novada bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Rūta Bokta atzina, ka bibliotēkas nozīme šodien ir palielinājusies, jo laukos tā ir kā satikšanās vieta. “Stāsts vairs nav tikai par grāmatām, bet arī par izglītošanos. Mūsdienās bibliotekārs pilda gan psihologa, gan drauga funkciju. Arī Gulbenes bibliotēkā jūtam to, ka cilvēki izvēlās elektroniskās grāmatas, bet, protams, joprojām lasa arī grāmatas taustāmā veidā, kad var sajust tās smaržu, tā teikt – noglaudīt lapu un vienkārši saprast, ka tā ir grāmata, ” komentēja R. Bokta.
Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) dibināta 1923. gada 29. aprīlī un ir neatkarīga brīvprātīga profesionāla organizācija, kas uz kopēju interešu pamata apvieno bibliotēku un informācijas nozares speciālistus. LBB mērķis ir saliedēt Latvijas bibliotekāro sabiedrību, motivēt profesionālajai pilnveidei, veicināt bibliotēku nozares attīstību valstī, celt bibliotekāra profesijas prestižu un aizstāvēt bibliotēku un bibliotekāru tiesības un intereses.
