Nesen “Netflix” demonstrēja divus dokumentālus seriālus par pieredzi, kad cilvēks nonāk krāpnieku nagos. Skatoties rodas tikai viens jautājums – kā šie upuri – sievietes, būdamas gudras, nodrošinātas un ļoti racionālas, vispār noticēja krāpniekam? Un – vai pastāv iespēja, ka noteiktā apstākļu sakritībā krāpniekam varētu noticēt arī es vai man zināmi cilvēki?
Vai es noticētu, redzot video, kurā Latvijas valsts prezidents aicina investēt “Latvenergo”? Vai pēc tam, saņemot zvanu, es pārskaitītu savu naudu, gaidot uz peļņu, jo “citi jau ir investējuši un no ienākumiem nopirkuši pat mājas?” Es neticētu, jo strādāju “Latvenergo”. Taču es zinu, ka var noticēt meistarīgi ļaunprātīgi izmantotajai uzņēmuma uzticamībai un ekonomiskajai, arī vēsturiskajai nozīmei.
Mēs nezinām, vai krāpnieciskā shēma ir tikai ekonomisks noziegums vai daļa no hibrīdkara, ko dažādos veidos īsteno agresīvā kaimiņvalsts. Taču mēs redzam, ka tā ir profesionāla, augsta līmeņa un ātri reaģējoša darbība, taču neatkarīgi no tā, kas to veic, tik un tā šī ir tikai krāpniecība, un svarīgi, lai jūs šiem mēģinājumiem izrādītos ciets rieksts un nekļūtu par upuri.
Tāpēc brīdiniet citus un uzmanieties arī paši – kopš maija beigām sociālajos tīklos “Facebook”, “Youtube” un “Instagram” parādījušās krāpnieciskas reklāmas, kas cenšas izmānīt no cilvēkiem naudu, izmantojot “Latvenergo”, Latvijas Bankas, “Revolut” bankas vārdu un valsts amatpersonu vārdus. Diemžēl ir jau ziņas par cilvēkiem, kas ir apkrāpti.
Tāpat kā meklējot noziedzniekus, arī šeit ir galvenās pazīmes, kas liecina par sarunu biedra neīsto identitāti: saruna notiek svešvalodā (krievu), piedāvā gūt ātru un lielu peļņu, aicina ziņot personīgus datus, iekaro uzticamību ar zināšanām par enerģētiku un ražotnēm Latvijā, izmanto valsts vadības un viedokļu līderu atpazīstamību.
Aicinām sociālo tīklu lietotājus pievērst uzmanību tam, ka “Latvenergo” kā valstij piederoša kapitālsabiedrība publisko informāciju apliecina ar kontaktinformāciju un savu pārstāvju parakstiem. “Latvenergo” klientiem un partneriem domāta informācija vienmēr primāri ir publicēta koncerna mājaslapā un oficiālajos sociālo tīklu profilos, tāpat “Latvenergo” kā valsts uzņēmums savās komerciālajās reklāmās nekad neiesaistītu vēlētas valsts amatpersonas vai aktīvus politiķus.
“Latvenergo” par šiem krāpniekiem ir ziņojis Valsts policijai, “Cert.lv”, par krāpnieciskajām reklāmām nosūtīti ziņojumi sociālajiem tīkliem, kuros šīs reklāmas tiek publicētas, mūsu sociālo tīklu profilos publicēti brīdinājumi par krāpniekiem. Daļa šo krāpniecisko reklāmu pēc mūsu ziņojumiem ir slēgta, taču to vietā visai ātri parādās aizvien jaunas. “Latvenergo” sadarbojas ar atbildīgām institūcijām, taču vienmēr un visur atgādinām: sargiet sevi un brīdiniet citus!
– Kaspars Cikmačs, AS “Latvenergo” valdes loceklis