Pie “Dzirksteles” vērsušies vairāki lasītāji, kuri ir neizpratnē par to, kā tad ir jāgaršo un jāizskatās īstam medum. Ir bijušas pat aizdomas par to, ka bites tiek barotas ar cukura sīrupu, nevis nektāru ievāc pašas.
Latvijas Biškopības biedrības Gulbenes nodaļas vadītājs Rolands Krevics skaidro, ka vienīgais un drošākais risinājums, lai noteiktu medus kvalitāti, ir aiznest to uz pārbaudēm Pārtikas un veterinārajā dienestā. “Vēl var jautāt pārdevējam medus analīžu rezultātus, jo analīzes ir jāveic katru gadu. Protams, pircējam ir arī jāsaprot, ko konkrētās analīzes nozīmē.”
Viņš stāsta, ka medus krāsa un konsistence ir atkarīga no tā, no kā medus tiek ievākts. “Medus var būt šķidrs un var būt pat ļoti biezs. Tas var būt arī krēmīgā konsistencē, var būt melns, balts, dzeltenīgā krāsā un arī tumši brūns,” saka R.Krevics. Viņš stāsta, ka medus no griķiem var būt no tumši brūnas krāsas līdz pat melnai. Rapšu ziedu medus var būt pilnīgi baltā krāsā vai gaiši dzeltens, arī griķu ziedu medus var būt ilgstoši šķidrs, kas saistās ar glikozes un fruktozes proporcijām. Tāpat arī no atsevišķiem augiem ievākts medus ilgi var glabāties šķidrs pat bez jebkādas termiskas apstrādes un ir normāli, ja medus ar laiku sacukurojas.
R.Krevics uzskata, ka iemesli cilvēku aizdomām par medus garšu un kvalitāti var būt arī tādi, ka pircējs iepriekš nav ēdis konkrēta veida medu un pēc kā jauna nogaršošanas uzskata, ka medum ir jāgaršo vienādi. Pats R. Krevics medu atdala un neliek visu vienā traukā, lai varētu redzēt atšķirību gan medus biezumā, gan arī krāsā. Savukārt aizdomas par to, ka bites nektāru ievāc no cukura sīrupa var būt aplamas, jo sezonas laikā, kas ir vasara, biškopim naudu nevajadzētu ieguldīt papildu barībā, ja bites nektāru var savākt no augiem un atrast pašas. “Kāpēc tērēt līdzekļus, ja bites pašas dabā var atrast barību? Šim apgalvojumam, manuprāt, ir mītiskuma pieskaņa,” spriež R.Krevics.
Ja medus pircējam ir radušās aizdomas par medus kvalitāti, medu ir iespējams nodot izmeklējumiem pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūtā “Bior” Gulbenē, kur tas ir maksas pakalpojums atkarībā no tā, ko cilvēks vēlas medū izmeklēt. Izmeklējumi var izmaksāt no 2,40 līdz pat 227,38 eiro par konkrētu izmeklējumu. “Bior” klientu apkalpošanas speciāliste Ligita Kraukle informē, ka katram medus tirgotājam vajadzētu pārdot izmeklētu medu. “Tā ir brīvprātīga darbība. Tiem, kas ir reģistrējušies, tomēr vajadzētu medu vest uz izmeklējumiem. Ja kāds pārdod medu, pircējam ir tiesības jautāt par izmeklējumiem, un, ja tādu nav – cilvēks medu var arī nepirkt,” saka L.Kraukle. Tādu situāciju, kad pircējs medu ved uz izmeklējumiem, gan nav bijis, tomēr šāda iespēja pastāv. Viņa stāsta, ka aizdomas par medus konsistenci var rasties arī tad, ja medū, piemēram, ir liels mitruma daudzums vai aparāti, kuri izgriež medu no šūnām, darbojas ļoti ātri, jo tad medū esošās molekulas, kuras vēlāk kristalizē medu, tiek sasistas tā, ka tās vairs nesacietē. “Nav jādomā, ja medus nesacietē – tātad ir nekvalitatīvs. Daudzi cilvēki arī nezina šīs medus iegūšanas nianses, tāpēc viņiem rodas jautājumi par medus kvalitāti,” skaidro L.Kraukle.
