Arbūzu raža diemžēl šogad laika apstākļu dēļ gājusi bojā, toties labi padevušās ir melones un ķiploki. Par to “Dzirkstele” pārliecinājās, ierodoties ciemos pie Tatjanas Ābeltiņas, kura saimnieko tepat piepilsētā, Beļavas pagastā.
Melone pati par sevi dos ziņu
Šogad T.Ābeltiņa bija iestādījusi 3000 arbūzu stādu, un tas ir apmēram tikpat, cik citos gados. Līdz jūnija beigām viss izskatījies ļoti cerīgi, bet jūlija lietavas darījušas savu. Bet arbūzu audzētāja rokas nenolaiž un sola sulīgās ogas audzēt arī nākamgad. Ja arbūzu raža šogad izpaliek, tad to noteikti nevar attiecināt uz meloņu ražu. “Beidzot man ir melones! Un daudz! Melones pie mums var izaudzēt, un tas nav nekas jauns. Tie, kas audzē arbūzus, tie audzē arī melones,” saka T.Ābeltiņa.
Arī pirms tam viņa audzējusi melones, bet ārā uz lauka, un tas nebija veiksmīgi. “Kā uznāk lietus, tā melones aiziet bojā – tās pārplīst. Tad izdomāju, ka melones varētu pamēģināt audzēt siltumnīcā. Šogad izskatās labi, iecere ir attaisnojusies. Par ražu vēl grūti spriest, tās vēl briest un aug. Aptuveni pēc divām trim nedēļām melones būs gatavas,” stāsta T.Ābeltiņa.
Siltumnīcā briest divu veidu meloņu šķirnes – deserta melone, kas ir saldāka, un vīna melone, ko vairāk lieto pie sieriem un vīna. “Vīna melones ir ļoti garšīgas, tāpēc to sēklas pati atvedu no Itālijas,” saka T.Ābeltiņa.
Viņa skaidro, ka meloņu audzēšanā svarīgi ir laikus nokniebt galveno zaru. Varot jau arī to nedarīt, bet tad meloņu būs mazāk. Nokniebjot galvenajam zaram galotnīti, izveidojas sāndzinumi. Uz viena melones dēsta kopumā varētu būt līdz astoņām vai deviņām melonēm.
“Vēl jau melonēm pastāv riski, un tie ir kaitēkļi. Šis gads ir kaitēkļiem un dabas stihijām pilns. Par to ne viens vien ir pārliecinājies. Piemēram, tīklērce vai baltblusiņa. Mēs nelietojam ķīmiju un neindējam, līdz ar to risks ir stipri lielāks,” stāsta T.Ābeltiņa.
Viņa arī paskaidro, kā saprast, vai melone ir gatava un garšīga. Izrādās, tas ir pavisam vienkārši! “Melone pati par sevi dos ziņu, kad tā ir garšīga un gatava – smaržos visa siltumnīca! Tā, kā pele iet pēc siera, mēs ejam pēc melonēm. Arī, kad gājām meklēt melones laukā, devāmies smaržas virzienā, jo gatava melone izdala aromātu. Veikalā nopērkamās melones ir plūktas eksportam zaļas un tiek gatavinātas. Bet īstu meloni, norautu no lauka, var turēt augstākais divas trīs dienas,” stāsta T.Ābeltiņa.
Ķiploki – hektāra platībā
Tā kā tikai ar arbūziem izdzīvot nevar, tad T.Ābeltiņa pirms četriem gadiem pievērsās arī ķiploku audzēšanai. Šogad ķiploku raža ir ļoti laba. Tos T.Ābeltiņa audzē hektāra platībā un jau ceturto gadu. Tiem ir pieprasījums, un arī jaunajā sezonā tie tiks audzēti tikpat lielā platībā.
Lai arī novadā ķiploku audzētāju ir samērā daudz, viņa konkurenci pagaidām neizjūt, jo katram ir savi avoti, kur tālāk realizēt ražu. Daļu ražas T.Ābeltiņa jau ir pārdevusi vairumtirgotājiem.
“Man ir divas ķiploku šķirnes. Ukraiņu ‘Ļubaša’ ir iecienīta šķirne, bet šogad šai šķirnei ir problēmas ar žūšanu. Sakarā ar lielo sausumu maijā un jūnijā un lielajām lietavām jūlijā tiem ir izveidojusies ļoti bieza miza. Problēma varētu būt arī ar sēklas ieguvi, bet pret to mēs esam sevi pasargājuši, jo esam atjaunojuši sēklas materiālu. Otra šķirne ir Latvijas veco labo laiku omīšu ķiploki. Tiem pat oficiāli nav iedots nosaukums. Tautā tie ir aizgājuši kā Latvijas ķiploki. Tie arī ir labi padevušies – galviņas ir labas, vidēji lielas. Kāda atšķirība starp ‘Ļubašu’ un šiem? ‘Ļubašai’ daivu skaits galviņā ir līdz astoņām, bet Latvijas ķiplokam tās var būt līdz pat “padsmit” un divās kārtās. Pie manis var nopirkt labu ķiploku stādmateriālu. Ķiploku stādmateriāls sākas ar ķiploka galvu, kurai ir vismaz piecas daivas. Tāda, kurai ir četras, jau savu ir atražojusi. Tāds ķiploks der ēšanai, pārstrādei, bet ne sēklai,” stāsta T.Ābeltiņa.
Ķiploku laukā šogad paviesojušies arī garnadži, bet viņi ne tik daudz nozaguši, cik sabojājuši ķiploku ražu. “Katru gadu ciemojas garnadži. Arī arbūzos ir viesojušies,” saka T.Ābeltiņa.
Par melonēm
◆ Meloņu sēklas sadīgst vidēji 3-4 dienu laikā.
◆ Paši dēsti izaug 3-4 nedēļu laikā.
◆ Mūsu platuma grādos sēšana jāsāk aprīlī, maijā.
◆ Ieteicamākā augsne – smilšmāls.
◆ Stāda stādus 40 centimetru attālumā citu no cita.
◆ Slimības, kaitēkļi – līdzīgi kā gurķiem.
◆ Gan arbūzi, gan melones jālaista ar siltu ūdeni.
