“Mēs neviens iepriekš neko nezinājām. Uzzinājām, kad viss jau bija noticis. Trūkst vārdu par notikušo… Vai tad tiešām novada pašvaldība nevarēja pati apsaimniekot šo mežu? Kāpēc ir jāatdod ārzemniekam! Tad labāk būtu atdevuši akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”,” “Dzirkstelei” saka Ārija Kažmere, kura kopā ar ģimeni jau gadu gadiem dzīvo pasakainā vietā pie “Sila” un Dzirnavu dambja. Ā.Kažmere uzskata – deputātiem būtu jāatceļ aplamais lēmums. “Silam” ir jāpaliek kā novada pašvaldības un līdz ar to šejienes iedzīvotāju kopīgai vērtībai un īpašumam.
Ne tik ļoti asi noskaņots šajā jautājumā ir Ārijas dēls Ivars, kurš uzskata – svarīgi, lai “Sila” apsaimniekošana notiktu saudzīgi pret dabu un vērtībām. Ja jaunais īpašnieks ir FSC meža apsaimniekošanas sertifikāta īpašnieks, tas dod garantiju videi draudzīgai rīcībai.
Ivara dzīvesbiedre Ilze Vanaga kopā ar citiem dabas draugiem trešdien, 28.augustā, pulksten 17.30 brīvā dabā pulcinās kopā domubiedrus, lai atvadītos no “Sila” kā pašvaldības īpašuma, jo nu tas vairs nepiederēs Latvijai. Taču raudāt par to Ilze negrasās. “Dzirkstelei” viņa saka, ka ir noskaņota lietišķi. “Pie garā galda rīkosim sarunas par “Sila” bioloģisko daudzveidību. Varbūt ir cerība ierosināt vēl kādu mikroliegumu izveidot jau papildus esošajiem,” saka Ilze.
Lauzts atmodas laika solījums
“Gulbenes pilsētas svētkos pie manis pienāca klāt kāds Jaungulbenes iedzīvotājs un jautāja, ko es saku par to, ka tiek pārdots Jaungulbenes Dzirnavsils. Es neticēju savām ausīm! Pēc tam uzzināju, ka tā ir patiesība. Pašvaldības mājaslapā izlasīju, ka ir izsludināta “Sila” izsole. Vērsos pie deputātiem – pie Anda Caunīša, pie Intara Liepiņa. Intars ir malacis, ka neklusēja, centās apturēt izsoles rīkošanu! Uzskatu, ka vēl nekas nav zaudēts. Pašvaldība vēl var to visu atcelt. Un tas ir jādara!” “Dzirkstelei” saka jaungulbeniete Saulcerīte Indričeva, kura ir bijusi Jaungulbenes pašvaldības ilggadēja vadītāja. S.Indričeva saka – nekad pat prātā neienāktu, ka Jaungulbenes “Silu” var pārdot! Ja būtu domājusi citādi, jau to “padsmit” gadu laikā, kamēr vadīja pagastu, pati varējusi noorganizēt šādu darījumu.
“Mežs un zeme ir kaut kas tāds, ko cilvēks pārdod pašā pēdējā brīdī, ja nav pilnīgi nekādas citas izejas un ja apstākļi ir patiešām tik spiedīgi. Mežs ir dārgums! Sevišķi Jaungulbenei “Sils”. Tas ir kaut kas īpašs! Latvijas brīvvalsts sākumā šī bija valsts meža zeme. Deviņdesmito gadu sākumā pagastam tiku gatavojusi zemes ierīcības plānu. Un tad pēc ilgstošām sarunām ar Virsmežniecību, konkrēti ar tālaika šīs iestādes darbinieku Hermani Breikšu (aktīvs Gulbenes tautfrontietis – red.), tika panākts, ka “Sils” kļuva par toreizējās Jaungulbenes pašvaldības īpašumu. Un tas varēja notikt tikai tāpēc, ka nozvērējos: nekad mūžā šī meža zeme netiks pārdota, jo tai ir jāpieder pagastam un pagasta cilvēkiem! Šī vienošanās netika nostiprināta ar zīmogiem. Es savu godavārdu turēju. Man likās, ka šai norunai ir simtprocentīga garantija. Kad Jaungulbenes pagasts kļuva par Gulbenes novada pašvaldības sastāvdaļu, es ļoti labi apzinājos, ka “Sils” būs novada ieguvums. Nevarēju iedomāties, ka pie novada vadīšanas nonāks tādi cilvēki, kuri vieglu roku varēs pārdot šo dārgumu. Pārdošanas rezultātā iegūtā nauda tiks ieguldīta viena vai otra ceļa rekonstrukcijā. Faktiski nauda tiks izklecerēta. Peļņas – nekādas,” saka S.Indričeva.
Jaungulbenietis Dzintars Galejs par “Sila” pārdošanu izsolē uzzina no “Dzirksteles” un pārsteigts vaicā: “Vai tiešām pašvaldībai klājas tik grūti, ka ir jāķeras pie mežu pārdošanas?! Vajadzēja jau gan vispirms pajautāt jaungulbeniešiem, vai viņi piekrīt atdot “Silu”. Atceros, savā laikā “Silā mums notika zemessargu mācības. Nedomāju, ka savs mežs bija jāpārdod,” viņš saka.
“Esmu jau dzirdējis, ka “Silu” pašvaldība pārdod. Nav tas pareizi un nav arī saimnieciski!” “Dzirkstelei” saka jaungulbenietis Gunārs Pāvuliņš.
S.Indričeva akcentē, ka Jaungulbenes “Sila” pārdošana ir nepamatota arī tāpēc, ka 142 hektāros ir īpaši vērtīgs mežs un vēl citas bagātībām. Publiski pieejamajos Jaungulbenes “Sila” 2014.gada inventarizācijas dokumentos ir redzams, ka šajā teritorijā 46,50 hektāri zemes ir ar aizsardzības zīmēm. Ir mikroliegums mazā ērgļa saudzēšanai un buferzona (nozīmē sezonāla rakstura aizliegumu meža darbiem), ir arī mitrzemju aizsargjosla. Dokumentā norādīts, ka “Silā” aug vidēji 74 gadus vecas priedes un vidēji 63 gadus veci melnalkšķi.
“”Silā” ir gan lepnas priedes, gan cits. Tur ir smilšu karjers, no kura pašvaldība joprojām varēja vēl ņemt zemi sadzīviskām vajadzībām, piemēram, aizvest uz Jaungulbenes kapiem. “Silā” atrodas Dzirnavu dambis (saukts arī par Siladzirnavu ezeru, platība – 48,4 hektāri, ir stipri aizaudzis, vidējais dziļums – 1,2 metri, mitinās asari, līdakas, līņi – red.). Ja mežs tiks pārdots, šis dambis, kas joprojām skaitās pašvaldības īpašums, lielākoties var kļūt faktiski nepieejams. Paliks pieeja tikai no vienas puses,” stāsta S.Indričeva.
Ja nepārdos “Silu”, kaut ko optimizēs
Izsolot Jaungulbenes “Silu”, tiek iegūta pašvaldībai “vitāli nepieciešama summa”, kuru izmantos iesākto pašvaldības projektu finansēšanai, jo, kā zināms, šogad Latvijā pašvaldībām bija radušās grūtības saņemt naudu no Valsts kases. Projekti, kuru pabeigšanai steidzami nepieciešama nauda, ir Nākotnes ielas rekonstrukcija, Stāmerienas pils renovācija un Stāķu bērnudārza teritorijas labiekārtošana. Tika lēsts, ka vajadzēs aptuveni 825 000 eiro.
“Plānojot “Sila” pārdošanu, mēs jau cerējām, ka iegūsim pietiekamu summu. “Sils” ir izsolīts par 888 000 eiro, līdz ar to pašvaldībā nav jāveic citi optimizācijas pasākumi. Ja mēs neiegūtu vajadzīgo summu, būtu jādomā, kas ir tas, no kā mēs līdz šā gada beigām pašvaldībā varam atteikties,” “Dzirkstelei” skaidro Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone.
Ja tomēr vietējie deputāti domes sēdē nenobalsos par Jaungulbenes “Sila” izsoles rezultātu apstiprināšanu, būšot “jāpārplāno finanses, lai visus paredzētos projektus varētu finansēt no pašvaldības šāgada budžeta”.
Uz jautājumu, vai ir plānots vēl daudz pašvaldības meža zemes pārdot, viņa atbild: “Darīsim to pakāpeniski. Skaidrs, ka pašvaldībai nav jāuztur īpašumi, kas nav nepieciešami pašvaldības funkciju izpildei. Līdz ar to visu, kas attiecas uz mežu īpašumiem, noteikti tiek plānots atsavināt (pārdot – red.). Pakāpeniski tas notiks tāpēc, ka tam ir nepieciešami arī dokumenti. Mums ir īpašumi, kuri nav reģistrēti. Ir jāsakārto viss zemesgrāmatā. Mēs plānveidīgi šobrīd skatāmies uz tiem īpašumiem, kas ir prioritāri, kas ir sakārtoti (dokumentu ziņā – red). Šos mēs noteikti atsavināsim, jo pretējā gadījumā ir vajadzība tos uzturēt, bet tam ir nepieciešami izdevumi. Mūsu mērķis ir šobrīd vienu aktīvu (resursu – red.) apmainīt pret citu aktīvu – tātad īpašumu pret naudas aktīviem. Lai mēs varētu uzturēt savus īpašumus un plānot pašvaldības attīstību kopumā, domājot par visu teritoriju.”
L.Reinsone arī uzsver, ka pašvaldības mežu pārdošanas alternatīva būtu pašai pašvaldībai gādāt par savu mežu izstrādi. Taču tas netiekot plānots, jo neesot tādu resursu. “Tā nav pašvaldības specifika. Mēs esam aprēķinājuši, ka pašiem meža izstrāde izmaksātu dārgāk nekā malkas nopirkšana apkures nodrošināšanai pašvaldībā.” Viņa atklāj, ka pašvaldībā tiek praktizēta “lietderības revīzija” resursu un naudas līdzekļu izlietošanā. “Sila” pārdošana izsolē esot pārdomāts lēmums.
Arī novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” skaidro, ka Jaungulbenes “Sils” nav dabas parks, bet gan tā saucamais saimnieciskais mežs, kurš ir pareizi jāapsaimnieko un kurā kokaudze ir galvenā vērtība, kas ir jāizmanto. Līdztekus mežs piesaistot gan ogotājus, gan sēņotājus. Protams, tur mītot un turpināšot mitināties meža zvēri.
A.Caunītis saka, ka jautājumā par Jaungulbenes “Silu” sabiedrībai varot rasties sajūta, ka kaut kas tiek atņemts, taču iedzīvotājiem esot jāsaprot, ka Latvijā reta un maz izdevīga ir tāda prakse, kad pašvaldības pašas apsaimnieko savus mežus. Izņēmums esot galvaspilsēta, kur darbojas pašvaldības SIA “Rīgas meži”. Bijis periods, kad akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” piedāvājusi pašvaldībām apsaimniekot to mežus, taču šī prakse esot apsīkusi.
A.Caunītis rezumē un vēlreiz atgādina – lēmums pārdot Jaungulbenes “Silu” un citus pašvaldības zemes īpašumus tika pieņemts tāpēc, ka šogad nav iespējams tikt pie naudas aizņēmumiem no Valsts kases, bet novada iesāktie pašvaldības projekti ir jāpabeidz.
Fakti (Par to kā notiek Jaungulbenes “Sila” jeb 142 hektāru meža zemes pārdošana)
◆ Nolemj rīkot izsoli.
11.jūlijā Gulbenes novada domes ārkārtas sēdē “par” Jaungulbenes “Sila” izsoles rīkošanu bija visi 12 deputāti, kuri piedalījās šajā sēdē (Normunds Audzišs, Andis Caunītis, Indra Caune, Larisa Cīrule, Gunārs Ciglis, Stanislavs Gžibovskis, Ieva Grīnšteine, Edīte Kanaviņa, Guntis Princovs, Anatolijs Savickis, Valtis Krauklis, Andris Vējiņš). Deputātiem nebija nekādu jautājumu šajā sakarā.
◆ Izsludina izsoli.
15.jūlijā pašvaldības mājaslapā tika publicēts paziņojums par gaidāmo “Sila” izsoli, aicinot pieteikties pretendentus līdz 13.augustam.
◆ Deputāts cenšas apturēt procesu.
14.augusta novada domes sēdē deputāts Intars Liepiņš Jaungulbenes iedzīvotāju vārdā aicināja sēdes darba kārtībā iekļaut “Sila” izsoles apturēšanu. Viņa priekšlikumu neatbalstīja neviens no deputātiem, kuri piedalījās šajā sēdē (Andis Caunītis, Gunārs Ciglis, Guna Pūcīte, Stanislavs Gžibovskis, Larisa Cīrule, Anatolijs Savickis, Normunds Mazūrs, Valtis Krauklis, Guntis Princovs, Ilze Mezīte).
◆ Veiksmīga jau pirmā izsole.
15.augustā “Sils” tika izsolīts. Nosacītā cena – 480 000 eiro – dubultojās līdz 888 000 eiro. Pēc neoficiālas informācijas izsolē ir uzvarējis Zviedrijas investīciju fonds, kuram nosolītā summa pašvaldības kontā jāiemaksā līdz 15.novembrim. Pavisam izsolei bija pieteikušies 11 pretendenti.
◆ Vēl var apturēt.
Saulcerīte Indričeva jaungulbeniešu vārdā aicina vietējos deputātus novada domes sēdē, kad tiks likts priekšā balsot par “Sila” izsoles apstiprināšanu, balsot pret to. “Deputātiem ir liela vara, kamēr galīgie dokumenti nav parakstīti,” ieminas S.Indričeva. Pati personīgi viņa ir gatava iet sūdzēties pie Ministru prezidenta un lūgt, lai valsts paņem Jaungulbenes “Silu” atpakaļ. Pamatojums – pašvaldība neprot rīkoties ar mantu. Tā domā S.Indričeva.
