Andrejs ir pakļāvīgs mājāsgaidītājs, darbā uzticams darbinieks pie busiņa stūres, šodien deju partneris, reizēm mīļākais. Larisai ar to pilnīgi pietiek. Arī dēli domā, ka tā tam vienmēr jābūt, viņa ir neatkarīga, patstāvīga un lepna.
36.
Andrejs ir pakļāvīgs mājāsgaidītājs, darbā uzticams darbinieks pie busiņa stūres, šodien deju partneris, reizēm mīļākais. Larisai ar to pilnīgi pietiek. Arī dēli domā, ka tā tam vienmēr jābūt, viņa ir neatkarīga, patstāvīga un lepna.
Kad pienāk noteiktā viesu pulcēšanās stunda, viss ir labākajā kārtībā. Sākas atpūtas vakars un tāda jautrība, kāda ilgi nav tricinājusi Dālderkalna āres. Kad beidzas tencināšanas un uzkosts no sarūpētajiem labumiem, kas bagātīgi kopā ar dzērieniem klāts uz galdiem, sākas jautrākā daļa: pirtsprieki pa grupām un pa pāriem – kā nu katrs vēlas, dejas, kopīgas dziesmas. Pēterdiena sit augstu vilni.
Uģis un Linda visu laiku turas kopā. Vai tur vainīgs nedaudz virs mēra baudītais alkohols vai pēternakts burvība, bet skūpstiem seko daudznozīmīgi apkampieni dejās. Līdz šim, kopā veikalā strādājot, viņu starpā arī valdījusi kāda tikai ar sirdi vien nojaušama aura. Arī rītos Uģis vienmēr ar savu “Fordiņu” piebrauc pie Lindas namiņa, paņem darba pārinieci, vakaros pēc darba beigām reizēm abi pakavējas vai nu kādā izklaides vietā, vai pie dabas. Vienmēr viņš ir galants un uzmanīgs. Ko vēl vairāk sieviete var vēlēties? Tikai to, kurp viņus virza šī vakara romantiskais noskaņojums. Kad izbaudīts arī pirts gars un veldze Urdaviņas peldvietā, stāvajā kalna nogāzē jau ieplūst rīta nojausmas, uzpūš viegls vējiņš un uzdzen drebuli. Daudzi viesi ir vai nu devušies atpūtā telpās vai arī jau aizbraukuši mājās. Tikai daži pārīši dejo “Aploku” pagalmā.
Uģis skubina arī Lindu atpūsties “Irbju” istabā: “Iekursim krāsni, parunāsimies par dzīvi un galu galā baudīsim divvientulību, tu man ļoti patīc, varbūt es tev arī?” viņš Lindai, dejā piekļāvies, vaicā. Arī Lindai Uģis patīk,un ne jau tikai šinī vakarā. Kur tas laiks, kopš tikai erotiskie sapņi devuši vienīgo seksuālo izlādēšanos. Viņa ir mazliet iemīlējusis. Jādomā, ka Uģa vecākiem – Veronikai un Haraldam – nekas nebūtu pretī, ja dēls izvēlētos par savu draudzeni tieši Apsīšu Lindu?
No Urdaviņas ceļas jauni miglas vāli, pasaule liekas sarāvusies. Pirmsrīta klusumā iečiepstas putni. Nāk jauna diena, un Linda vēlas, lai tā atnāk, viņai esot kopā ar Uģi.
13. Pēterdienas izskaņa
Ir daudz dejots, runātas dažādas mīļas muļķības, daudz lietots no saldenās alkohola pudeles, un tagad Linda un Uģis vēlas vienu un to pašu – būt mīlnieki, baudīt divvientulības saldumu, viņi vēlās to, ko jau sen, kopā strādājot, ir kārojuši.
“Viss ir tik vienkārši!” Linda domā. Viņa ir šķirtene bez mīļotā, blakus ir darba attiecībās iepazīts vīrietis, arī vientuļnieks. Viņi abi alkst pēc jaunām attiecībām, kas abus brīvos cilvēkus turpmāk vienotu, ja ne ar mūžīgām saitēm, tad vismaz pagaidām. Viss taču dzīvē ir pagaidām…
Iepriekšējais viņu abu dzīvē ir zudis uz neatgriešanos, tas jānoglabā pēc iespējas dziļāk atmiņu apcirkņos. Fiziskā tuvība būs pirmais pakāpiens tālākajam. Varbūt vajadzēja otrādi: vispirms draudzību, tad pakāpenisku tuvināšanos? Taču tas nemaz vairs nav moderni. Darbs viņus jau ir satuvinājis, un būtu smieklīgi, ja tagad atteiktos no saldā kaislību augļa kā naivi bērni. Pēterdienas ballīte attiecības ir tikai paātrinājusi, kaislību jūtas abu starpā jau virmojušas Salienā. Rīta agrumā viņi “Irbēs” baudīs dabas prasīto. Varbūt abi atradīs to, ko ilgojušies? Pasaulīgās lietas arvien Lindai likušas šķēršļus intīmajās attiecībās. Tagad viņa aizmirst pasauli ar visām svētulīgajām morāles normām, tas viss ir bijis priekš kaķiem. Mīlestību viņi viens otram nezvērēs, par to runāt ir pāragri, pietiek, ka viņi pieder viens otram un jūtas labi. Pārējam nav nozīmes… Ja liktenis būs lēmis, turpinājums būs, ja ne – lai arī tā.
Kad saules stari iespīd “Irbju” goda istabā, un miers un klusums apņēmis vakardienas svinību vietu, ašs nācējs iegriežas mājas iebraucamajā ceļā. Tā ir Ilga. Uģis nācēju pamana pirmais. Abi mīlnieki bauda brokastis vēl pussaģērbušies: Uģis Lindai šorīt liekas tik mīļš un jauks, un varbūt Uģim liekas tāpat? Māsa – kā jau pašu cilvēks, no viņas nekas Lindai nav slēpjams. Viņa pat nopriecājas, ka arī māsa redzēs, ka viņas dzīve nokārtojas. Vienīgi mulsina tas, ka Ilga ar Uģi vēl nav pazīstami, un Linda māsai neko par Uģi nav bildusi. Nekas! Tūliņ nokavētais tiks labots. Ilga ātri pārvar nelielo mulsumu, viņa ielauzusies bijušajās mājās tik pēkšņi un nelaikā.
“Nezin kas viņu attriecis tādu gabalu kājām?” Linda domā. “Tas nevar būt tikai tāpat vien, plezīra dēļ. Ilga liekas satraukta un kā uzskrūvējusies.
