Vasara jau drīz būs aizsteigusies, gan saulaini jauka, gan lietaina, vēsa, un reizē ar viņu arī notikumi dzīvē – gan skaisti, patīkami, gan visa novada sabiedrību uztraucoši, nepatīkami. Par tiem es šajā reizē runāšu, jo klusēt par to nevar. Lai gan daudz par novada vadības rīcību dažādu viedokļu izteikts septiņu mēnešu garumā (februāris – augusts), tomēr iedzīvotāju intereses un viedokļi netiek pat uzklausīti, lai ņemtu vērā.
Pateicos tiem, kas atbalsta mūsu novada sabiedrības bažas ar atklātību, nevis ar klusēšanu, ar “mutes turēšanu” un “jums nekas nav jāzina”. Vispirms jau tas ir mūsu novada laikraksts “Dzirkstele”, galvenās redaktores G.Albertes slejas, žurnālistes D.Odumiņas intervijas, novada domes opozīcijas deputātu G.Pūcītes, I.Liepiņa un citu uzstāšanās domes sēdēs, Gulbenes novada cilvēku viedokļi laikraksta lappusēs šo mēnešu garumā (M.Kušķe, V.Poļaka, I.Liepiņš, S.Indričeva, Galgauskas pagasta iedzīvotāju parakstītās vēstules). Tā vien liekas, ka ne Gulbenes novada domes vadītājs N.Audzišs, ne viņa vadītās koalīcijas deputāti visu šo septiņu mēnešu garumā nav lasījuši nevienu laikraksta numuru, lai iepazītos ar novada cilvēku satraukumu. Viņu visatļautība sit tik augstu vilni, ka pārsniedz visu mēru robežu, jo te nu redzams, kā “nauda saēd dvēseli” un “jo vairāk ēd, jo vairāk gribas”. Cienījamie lasītāji, mums visiem beidzot jāmeklē citi ceļi, lai mēs tiktu sadzirdēti, lai domes vadība beidzot “izvilktu galvu no smiltīm kā strausi”, vai jārīkojas kā Dundagas novada gadījumā.
Pastāstīšu par dažiem pasākumiem, kas kliedzoši atmasko Gulbenes domes vadības kaitniecisko darbību novada desmit gadu darbības noslēgumā, kad šī dome izceļas ar slikto, nevis labi paveikto, pat visas valsts līmenī. Pirmais ir jau zināmā masveidīgā skolu likvidācija, jo novadā pavisam slēgtas 16 skolas, 5 – šogad vien! Man bija iespēja pabūt skaistā pasākumā 11.jūnijā Madonas novada Sarkaņu skolā, kura gan arī vairs nedarbojas kā skola. Tā atrodas pašā Madonas pilsētas nomalē. Tur pasākuma vadītāja brīnījās par mūsu skolu likteni un pastāstīja, ka ilgi pirms skolas slēgšanas novada dome komunicējusi ar pagasta sabiedrību, ar skolas darbiniekiem, pirms slēgt skolu, ilgi jau izplānots, kas notiks ar visām trīs skolas ēkām. Ir vērts tur aizbraukt un paskatīties, kādas muzejiskas vērtības tur saliktas, sabiedrībai pieejamas, nepieciešamas, un kam naudas līdzekļi nav žēloti. Pie mums viss notiek dziļā slepenībā un pēkšņi. Madonas novadā kopumā nav slēgts tik daudz skolu kā pie mums vienā gadā!
Galgauskas pamatskolas pēdējais izlaidums 15.jūnijā arī apliecināja, cik liela kļūda bija slēgt šo skolu. Brīnišķīgi noorganizēts izlaidums, 13 absolventi, cilvēku pilna lielā kultūras nama zāle, ne tikai absolventu radinieki un apsveicēji, bet dažādu gadu absolventi, pagasta iedzīvotāji. Arī manam mazdēlam palaimējās būs pēdējā gada absolventam. Šis izlaidums skaidri pierādīja to, ka skola varēja vēl darboties un ne tikai vienu gadu.
Vēl patīkams notikums pagasta kultūras dzīvē bija Līgo vakara atzīmēšana 22.jūnija vakarā ar teātra izrādi brīvā dabā, kur skatuve bija 20.gadsimta 30.gados stādītā bērzu birzs, bet skatītāju vietas – skolas sporta laukums. Tikpat skaisti pēcpusdienas un novakara saule apspīdēja skolas ēku un apkārtni izlaidumā fotografēšanās laikā, kā arī Līgo sarīkojumā, kad starp abām bērzu birzīm tās rietumu stūris noraudzījās uz saviem lielajiem un mazajiem bērniem. Tad radās jauns pierādījums tam, ka novada dome nespēj saskatīt vērtības – tāda skolas ēka tiek pamesta!
Izlaiduma dienā skolā pulcējās arī 1964.gada absolventi uz salidojumu, mans otrais skolotājas darba gads. Arī 29.jūnijā bija manas audzināmās klases – 1996.gada absolventu salidojums, skaisti un sirsnīgi noorganizēts, neaizmirstot audzinātājas V.Černoglazovu, V.Krievu, I.Zemnieci un A.Karoli. 10.augustā bija vēl vienas manas klases salidojums – 1974.gada absolventi kuplā skaitā. Atstāta velte skolai – jauna tūja – dzīvības koks pie skolas parādes durvīm, kas simbolizēs šīs ēkas nemirstību. Bet abi sārtos ķekaros greznotie pīlādži parādes celiņa galā sargās to pret ļaunumu. Tad vēlreiz izkristalizējās doma, cik valstiski kaitnieciska ir domes darbība ar skolu slēgšanu – likvidēšanu. Ar to pavērts ceļš arī pagastu darbības ierobežošanai, varbūt atkal likvidācijai. Ar absolventiem esmu vienisprātis, ka dome ar N.Audzišu priekšgalā nav spējīga arī atzīt un labot savas kļūdas. Izglītības un zinātnes ministrijas atbildes vēstulē bija minēts apgalvojums, ka pašvaldībai ir autonomas tiesības. Tās tad nu izpaužas pēkšņi, ātri, neuzklausot iedzīvotāju intereses, rīkojoties ar lielām vērtībām bezatbildīgi. Ir jau arī nelieli labie darbi paveikti uz desmito pašvaldības pastāvēšanas gadu, taču nomācošais vairākums ir nespēja domāt, kā dzīvosim nākotnē, kur paliks, ko darīs mūsu bērnu un mazbērni. Ko mūsu senči un mūsu paaudze sargāja, to pašreizējā pašvaldības koalīcija ar vieglu roku iznīcina. Likvidatoru darbība turpinās. Ja jau tās autonomās tiesības it kā nolemtas, tad jābūt arī autonomām tiesībām savas kļūdas atzīt un izlabot, kaut vai sākt ar to, lai seši pagasti nav bez skolām, tās ir iespējams atjaunot, ja ir griba un pareiza izpratne, nākotnes redzējums.
Diemžēl māc šaubas, ka pašreizējais domes vadītājs vēlas ko labot vai spēj to darīt. Cik vien bijušas intervijas ar N.Audzišu un raksti par Gulbenes pašvaldības darbību novada laikrakstā “Dzirkstele”, pašvaldības izdevumā “Gulbenes Novada Ziņas” un pat “Latvijas Avīzē”, visur domes vadītājs melo, ka pirms lēmumu pieņemšanas komunicējis ar sabiedrību, uzklausījis viedokļus un, pats ļaunākais, jūtas apmierināts ar paveikto! Jau lemtā safabricējums, ka uz bērnudārza “Ābolīši” veidojuma pamata nācies slēgt K.Valdemāra, Stāmerienas un Galgauskas skolas. Kāpēc vēl A.Šķēls ir vecajā amatā, kāpēc visu vasaru “Ābolīšiem” nepieteicās vadītājs? Nu nevajag jau nemaz konkursu, var jau iecelt vienpersoniski, izraudzīties kadrus, kas vienmēr būs uzticīgi koalīcijas lēmumiem!? To apliecina jurista S.Sīmaņa izraudzīšana administrācijā, neaizstājamās izpilddirektores L.Reinsones izraudzīšana, lai būtu droša aizmugure. Tā 5 miljonu aizdošana “Gulbenes autobusam”, Jaungulbenes “Sila” pārdošana zviedru firmai, trīskārtīgi palielinātie štati izglītības, kultūras un sporta nodaļas administrācijā vai reorganizācijā… Kāpēc jāizraugās tik nespējīgi vadītāji administrācijā, ja viņiem vajag gan vietnieku, gan vietnieku palīgus? Tur naudas pietiek – arī “Ābolīšus” nevar vadīt viena persona, ar lielu algu viņa būs tikai menedžere, kurai vajag palīgu. Autobusu reisiem uz tālām skolām un bērnudārziem krustām šķērsām pa novadu arī naudas pietiks, administrācijā algās griežas vairāk nekā tūkstotis katram. Tā vien liekas, ka par domes deputātiem koalīcijā sapulcējušies tie, kuri nekā nesaprot vai negrib saprast. Tā arī nav atbildes, kur palika skolu “burkanizācijas” miljoni, netiek organizētas sarunas ar iedzīvotājiem, nav komunikācijas ar pagastiem. Pagastu pārvaldes ir neapskaužamā nabadzības situācijā, ir nostādīts tā, ka pagastam nav nekā, pēdējais cents jāizlūdzas domei. Vai nevajadzētu tomēr atvērt vienu štata vietu pagastos, kur nav skolas, lai savestu kārtībā izpostīto novadpētniecību skolās, lai algotu cilvēku, kas pagastā varētu to atkal rādīt absolventiem, iedzīvotājiem, viesiem, tūristiem, skolēniem – visiem interesentiem? Cik naudas ir iedalīts pagastu pārvaldēm, lai atbalstītu kultūras pasākumus, sakoptu vidi un kultūrvēsturiskos objektus? Cienījamie pagastu pārvaldnieki, prasiet to, neklusējiet, rīkojieties sava pagasta cilvēku labā, Latvijas pastāvēšanas labā!
