Pirms 11 gadiem Gulbene tika pie devīzes “Gulbene – pilsēta ar spārniem”. Šo vārdu autore Tatjana Ļeontjeva toreiz teica, ka spārni savā ziņā simbolizējot pilsētas attīstību, jo putniem tie ir lidošanai, savukārt pilsētai tie varētu būt “ieskrējienam”. Par šo vārdu patiesumu un piepildījumu jālemj katram pašam, un vērtējums, visticamāk, būs dažāds, taču devīze ir iedzīvojusies, ik pa brīdim tā ir redzama un dzirdama. Latvijas nacionālā lidsabiedrība “AirBaltic” šo saukli ir uztvērusi burtiski, un viena no šīs kompānijas lidmašīnām nosaukta Gulbenes vārdā, turklāt blakus Latvijas kontūras kartē atzīmēta pilsētas atrašanās vieta. Jau gandrīz gadu gan pārnestā, gan tiešā nozīmē Gulbene ir pilsēta ar spārniem. Vai tas ko maina? Nu, protams, ka nē. Un tālās zemēs vien retais atpazīs Latvijas kontūru un sapratīs, ka ir tur tāda pilsēta Gulbene. Bet stāsts šoreiz ir par to, ka uzraksts “Gulbene” vispār ir uz lidmašīnas! Lai tas tur nokļūtu, bija jābalso par savas pilsētas iekļūšanu Latvijas mīlētāko pilsētu topā, un gulbenieši to izdarīja – no 76 Latvijas pilsētām Gulbene ierindojās 9.vietā starp 14 mīlētākajām pilsētām! Izrādās, ka savu mazo pilsētiņu mēs tomēr mīlam, vismaz tie nepilni 4 tūkstoši, kas balsoja. Un tas ir par spīti pārdotiem vai nepārdotiem mežiem, pabeigtiem vai nepabeigtiem atpūtas laukumiem. Pat kratoties pa katastrofālo Vidus ielu, mēs viņu mīlam! Noteikti, ka daudzi no mums ir noburkšķējuši vai vismaz nodomājuši, ka šis ūķis ir līdz kaklam un laiks “tīt makšķeres”. Daudzi to arī ir izdarījuši, tomēr sirds dziļumos jau tā purvu pilsētiņa ir iesēdusies. Izrādās, ka tad, kad viņa jāpaceļ spārnos, kaut kādi instinkti tomēr mums liek to darīt. Ne reizi vien laukos esmu dzirdējis: “Jums lielpilsētā – tur jau ir labi!” Savukārt Rīgā var dzirdēt frāzi: “Jums mazpilsētās vieglāk dzīvot!” Droši vien, ka taisnība ir abiem, taču, kā teicis kāds gudrais, nepamēģināsi – nezināsi. Manuprāt, vieglāk ir dzīvot vietā, kuru tu tiešām mīli, un darīt to darbu, kurš tavai sirdij ir tuvs. Tad nebūs svarīgi lauki, mazpilsēta vai lielpilsēta un arī ķibeles savā dzīvesvietā varēs pieciest. Visu pasaules naudu jau nenopelnīsi un visus darbus nekad nepadarīsi, bet tiekties uz kaut ko vajag – kāpēc gan lai tā nebūtu vismaz cieņa pret savu pilsētu!
