“Latvija ir pārdota! Jaungulbenes Saulcerīte Indričeva bija vienīgā, kura nosargāja mežu tautai, nepārdeva. Visi citi pagastveči sen bija pārdevuši. Saulcerīte saudzēja, sargāja. Atnāca jaunie novadu vadīt, un viņiem Jaungulbenes “Silu” vairs nevajag. Kāpēc mums vispār vairs iet uz vēlēšanām? Kāda nozīme? Un kurš tad ir īstais kungs Latvijā? Kāpēc nesaka? Mūsu zeme taču nepieder latviešiem,” tā, piezvanot “Dzirkstelei”, sacīja kāda lasītāja. Vēl kāds cits komentāros “Dzirksteles” portālā zīmīgi piebildis – skatījies 29.augusta domes sēdes video, kur labi dzirdams un saprotams katrs Saulcerītes teiktais vārds. Bet deputāti runājot gandrīz čukstus. “Kāpēc tā?” viņš vaicā laikrakstam. Biju tajā domes sēdē, skatījos, klausījos. Radās sajūta, ka deputāti ir tādi kā nospiesti, kā iebaidīti. Nedod Dievs, pateiks kaut ko nepareizu (nekompetentu). Varbūt, ja pateiks ne tā vai balsos pēc sirdsapziņas, pēc tam tiks saukti uz ētikas komisiju vai tiesu? Ja debatēs teiktais nepatiks administrācijai, nebūs labi. Apmēram tā. Šokēja kādas administrācijas darbinieces nekaunība, jo viņa publiski pauda sašutumu: “Cik tālu deputāti drīkst iejaukties administrācijas darbā?!” Un tas tikai tāpēc, ka deputāti nenobalsoja tā, kā viņai būtu paticis. Vai tiešām deputāti ir tādi auni un to vien domā, kā traucēt administrācijai strādāt? Kad deputāts Intars Liepiņš, atnākot uz interviju “Dzirksteles” redakcijā, sacīja, ka viņš novada pašvaldībā reizēm jūtoties kā tāds nepaklausīgs kalps, kurš atļaujas runāt pretī kungam – administrācijai, man likās, ka viņš pārspīlē. Pat smieklīgi likās. Taču tagad esmu kļuvusi domīga. Es personīgi uz pašvaldības vēlēšanām eju tāpēc, lai balsotu par personībām. Par cilvēkiem ar savu savu nostāju, sirdsapziņu, mugurkaulu, balsi un pašcieņu. Par cilvēkiem, kuri ne mirkli neaizmirsīs, ka aiz viņiem stāv vēlētāji, nevis administrācija ar gataviem lēmumu projektiem vai “biezie”, kuri vēlas cauri izbīdīt savas intereses. Administrācijas cilvēki iebildīs, ka arī viņi ir vēlētāji un nodokļu maksātāji. O, jā. Bet lielākā masa esam mēs, ļaudis bez amatiem, bez lielām algām, bez ambīcijām, kuri nevairās melna darba, kuri dzīvo no rokas mutē un kuriem ir svarīgi zināt, ka šajā novadā kaut kas no dabas vērtībām pieder arī mums visiem jeb pašvaldībai. Deputāti ir mūsu pārstāvji vietējā varā. Un viņi paši ir šī vara! Tieši no viņiem mēs prasām atskaiti un atbildību. Vai viņi var nepildīt mūsu gribu? Tas ir jautājums arī par “Silu”. Es kā daudzi parakstījos par to, lai šis mežs paliktu mums pašiem.
