Lai gan jau 10 gadus dzirdami satraukti brīdinājumi, ka ārstu un medicīnas māsu trūkums rada neapmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, nekas daudz šajā laikā nav mainījies. Tiesa, pēdējos divus gadus medicīnai no valsts budžeta tiek piešķirts papildus finansējums, lai par 20 procentiem palielinātu mediķu zemākās algas. Ārsti un medicīnas māsas ir noticējuši, ka arī turpmāk gaidāms algu pielikums, tomēr to trūkums vēl arvien ir jūtams.
No 1287 ģimenes ārstiem 349 ir pensijas vecumā. Tā kā vidēji vienam ģimenes ārstam ir 1500 pacienti, var secināt, ka vairāk nekā pusmiljons cilvēku paliktu bez primārās veselības aprūpes, ja pensiju sasniegušie ģimenes ārsti dotos pelnītā atpūtā.
Valstī pusmiljons cilvēku var palikt bez ģimenes ārstu aprūpes, ja 349 ārsti aizies pensijā. Turklāt tas sevišķi jūtams Vidzemē, kur brīvas ir 17 ģimenes ārstu prakses. Kuri nevar aizbraukt citur, cieš un mokās. Situācija valstī ir katastrofāla. Finansējums ir pamatu pamats.
Reģionā, kurā ir Gulbenes un Balvu novads, situācija ir tāda pati kā citviet Latvijā. Tomēr var atzīt, ka daudz tiek darīts, lai jaunie ģimenes ārsti nāktu te strādāt. SIA “Balvu – Gulbenes slimnīcu apvienība” Rīgas Stradiņa universitāte ir mācību bāze, ar kuras palīdzību pašvaldības cenšas nodrošināt ģimenes ārstu pēctecību. Kā Stradiņa universitātes rezidentūras programmas vadītāja organizēju pieredzes apmaiņas semināru jaunajiem ģimenes ārstiem, kurā pašvaldību pārstāvji stāstīja par atbalstu, kādu sniedz jaunajiem ārstiem, nodrošinot dzīvokli un cita veida sociālo atbalstu, kā arī maksājot stipendijas. Tās ir garants, ka viņi strādās novadā.
Diemžēl kopējo veselības aprūpi tas neatrisina, jo mūsu slimnīcu apvienībai vēl joprojām ir daudz tā saucamo viesmediķu – speciālistu, kuri brauc no kaimiņu novadiem. Protams, finansējuma palielinājums gan jaunajiem ārstiem un rezidentiem, gan pieredzējušiem medicīnas speciālistiem ir nākotnes ceļš.
Kā Eiropas Savienības kopējā darba tirgū rīkojas Lielbritānija? Tiek izsūtītas vēstules citu valstu medicīnas darbiniekiem, piedāvājot braukt strādāt, par ko var saņemt 90 000 mārciņu atlīdzību gadā, kā arī 3 mēnešu uzturlīdzekļus un transporta izdevumu atmaksu visai ģimenei. Tas nozīmē, ka atlīdzība par darbu ir tas “burkāns”, kas var noturēt speciālistus darbā.
Latvijā speciālisti braukā, lai varētu nopelnīt divās vai trijās darbavietās. Viņi ir pārguruši un nomocījušies, turklāt ne vienmēr ir pieejami pacientiem tieši tad, kad tas viņiem ir vajadzīgs. Diemžēl mūsu mediķiem var piedāvāt mazu “burkānu”, bet arī tas ir labi.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšlikums ir noteikt darba algas koeficientu atkarībā no attāluma līdz Rīgai. Tas varētu būt papildu “burkāniņš”, lai izvēlētos darbu reģionos. Turklāt tas “burkāns” būtu jāaudzē arvien lielāks. Vienā gadā tas, protams, nav iespējams. Tomēr politiķiem ir jāīsteno solījums par palielinājumu mediķu algām katru gadu.
