“Providus” pētījumā pirms diviem gadiem secināts, ka lielākoties pašvaldībās iedzīvotāji ir kūtri, opozīcija klusa, tādēļ vieni un tie paši politiķi pie varas ir ilgus gadus, neviens neseko līdzi domes darbam, un tas, nenoliedzami, neveicina konkrētās vietas attīstību. Varam secināt, ka Gulbenes novads, nenoliedzami, ir kļuvis par stiprāku pašvaldību, jo gan opozīcijas deputāti nav ne klusi, ne bezzobaini un dara savu darbu, kā tas piederas politikas procesā, gan iedzīvotāji ir manāmi aktivizējušies. To var secināt pēc pēdējiem notikumiem saistībā ar Jaungulbenes “Sila” pārdošanu. Te nu galīgi nevar teikt, ka cīņu par “Silu” uzsākuši, kā valdošajai koalīcijai nereti arī agrāk ir paticis secināt, “trīs pensionāri”. Jaungulbenes rīcības grupa apvieno dažāda vecuma izglītotus cilvēkus, kuri cīnās par savām idejām, vāc iedzīvotāju parakstus, lai “Silu” nepārdotu, un tas ir spēks, ar ko, manuprāt, valdošā koalīcija, kurā ir ievēlēti deputāti no ZZS, “Reģionu alianses” un “Vienotības”, vienkārši nevar nerēķināties. Piekrītu, ka kāds no opozīcijas deputātiem, atbalstot jaungulbeniešus, vienkārši uzspodrina spalvas, taču lielākoties cilvēki no Jaungulbenes rīcības grupas necīnās ne par domes amatiem, ne varu pašvaldībā, viņi aizstāv ideju, un šāda rīcība ir tikai apsveicama. Turklāt savāktie paraksti, manuprāt, liecina arī par to, ka ir iedzīvotāju neapmierinātība ar valdošās koalīcijas īstenoto politiku novadā un runa nav tikai par kokiem. Bet par to jau nebūtu jāapvainojas, jākļūst ciniskiem vai jāpiesauc tiesas, kas arī, jāteic, ir viens no pēdējā laika darba “instrumentiem”, kā valdošā koalīcija ar administrācijas palīdzību mēģina “pārliecināt” cilvēkus. Pieredze rāda, ka daudzi politiķi Latvijas līmenī šādi ir norakuši gan partiju, gan sevi. Vienmēr politiķiem, amatpersonām ir bijis un būs jāiztur lielāka kritikas deva, jāizdara arī vairāk secinājumu un jāspēj atzīt kļūdas, bet galvenais – pacietīgi jāturpina nebeidzams darbs – skaidrošana, kā un kāpēc top vieni vai otri lēmumi. Tā taču ir un būs politiķa ikdiena demokrātiskā valstī. “Sila” lietā es aicinātu meklēt kompromisu, kas apmierinātu abas puses, nevis pārbraukt visam pāri kā ar ceļa rulli. Manuprāt, tie ir vāji argumenti, kur tiks izlietota par “Silu” saņemtā nauda. Protams, ir jāturpina iesāktie ielu vai kādi citi projekti, bet mēs tāpat zinām, cik kosmiskas ir projektu izmaksas, bet trakākais – kāda ir to kvalitāte! Un tad patiesi rodas šaubas, vai tas ir samērīgi pret tādu bagātību kā “Sils”.
