Jo vairāk ir iespēja pabūt citās Latvijas vietās, jo vairāk pārliecinos, ka Gulbenē kaut kā pietrūkst. Arī no citiem tad dzirdi: nu kāpēc pie mums tā nav! Acīmredzot mums pietrūkst lokālpatriotisma. Manuprāt, nepietiek tikai ar to, ka mēs slavinām, cik mums jauks tas vai šis. Tas ir kas daudz vairāk. Tā ir māka saredzēt vietā, kur tu dzīvo, to, kas traucē vai kā trūkst. Tieši tāpēc, piemēram, tiem, kas pārvietojas automašīnās, būtu ieteicams pastaigāt kādu laiku kājām vai “tepat” uz Balvu baseinu vai tālo Rīgu aizbraukt ar sabiedrisko autobusu. Tad varbūt trijos naktī pieturā sadzirdētu, cik neapmierināti braucēji ir ar autobusa atiešanas laika maiņu, jo ir cilvēki, kas brauc uz Rīgu strādāt. Tāpat pašvaldības darbinieki varētu arī apmeklēt dzīvnieku patversmi Alūksnē, lai redzētu, kā tur klājas no Gulbenes aizvestajiem četrkājainajiem bezpajumtniekiem. Piemēram, pagājušajā nedēļā Alūksnes pašvaldības pārstāvji tur ciemojās. Šķiet, citur tie “pašvaldības rati” ripo, bet mums tie visu laiku lēkā pa bedrēm. Piemēram, Preiļos, kur ir gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju kā Gulbenē, pamazām tiek atjaunota baltā muiža, bet Dzirnavu dīķī ir strūklaka, mitinās gulbju ģimene ar četriem bērniem un ikviens par brīvu var vizināties ar laivu vai katamarānu. Un vēl Preiļiem ir sava himna, ko vietējie iedzīvotāji dziedot visos svētkos. Savukārt Talsos, kur iedzīvotāju ir mazliet vairāk, ir fantastisks muzejs, un tautas namā kā jau kultūras galvenajā vietā atrodas tūrisma informācijas centrs, kurā pat paklājiņš un krēslu spilveni ir viņiem raksturīgajās košajās svītrās. Un turpat atrodas “Radošā sēta”, kur darbojas gan tautas lietišķās mākslas studija, gan audēju kopa, gan ādas amatnieku darbnīca, gan radošā telpa – viss pieejams ikvienam. Turpat arī var iegādāties viņu darbus. Arī mums kaut kas ir un darbojas, bet diemžēl ne tik pieejami visiem. Acīmredzot mums ir jāmainās pašiem, lai mainītos vide mums apkārt. Ir jāizvēlas vēlēšanās balsot par drosmīgiem un lokālpatriotiskiem cilvēkiem, kas neraustīs pašvaldības deķi uz visām pusēm un netaisīs tajā jaunus caurumus, bet kas domās, kādu skaistu un košu svītru tam pieadīt klāt. Īsts saimnieks savā sētā sakārtos, piemēram, parkā celiņus un pilsētā ietves, kur cilvēki kājas lauž, negaidot gadu desmitiem kaut kādus projektus, jo – cilvēki tur staigā šodien! Galvenais ir – pašu valdībai vēlēties sadzirdēt iedzīvotāju vēlmes!
