Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) rosina no nākamā gada bezdarbnieka pabalstu izmaksāt tikai 8, nevis 9 mēnešus, kā ir šobrīd. Tādējādi iecerēts atrast naudu minimālo pensiju paaugstināšanai, jo bezdarbnieka pabalsta izmaksu termiņa un apjoma samazināšana ļautu ietaupīt 12 miljonus eiro.
Jānis Dombrava, 13.Saeimas deputāts (“Visu Latvijai!”-TB/LNNK”)
– Ir skaidrs, ka šobrīd situācija ir pietiekami neloģiska – dažādu veidu sociālajiem pabalstiem tiek tērētas milzīgas summas, bet veselības aprūpei nepietiek finansējuma. Tas nozīmē, ka pabalstu sistēmu vajadzētu reformēt. Kas attiecas uz bezdarbnieku pabalstiem, uzskatu, ka vajadzētu domāt arī par tiem, kuri uzsāk darbu, jo pirmajā mēnesī viņiem rodas problēmas: bezdarbnieka pabalstu viņi vairs nesaņem, bet algu vēl nesaņem. Turklāt, uzsākot darbu, palielinās izdevumi par transportu, par pārtiku… Varētu pieļaut, ka kopējo bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku saīsinātu, bet to izmaksātu tad, kad ir noslēgts darba līgums, lai atvieglotu pāreju uz darba tiesiskajām attiecībām. Tā ir viena nianse, bet vajadzētu zināt visas piedāvājuma detaļas, lai lemtu par izmaiņu lietderību. Katrā ziņā bezdarbnieku pabalstu izmaksas sistēma būtu jāmaina. Ir zināms, ka daudzi cilvēki apzināti izvēlas dzīvesveidu – nedaudz pastrādā, bet pārējā laikā pārtiek no dažāda veida pabalstiem. Esmu runājis ar kādu kungu, kurš apmēram 60 gadu vecumā var parādīt darba grāmatiņu, kurā ieraksti liecina – nevienā darbavietā viņš nav strādājis ilgāk par dažiem mēnešiem. Protams, viņš skaidro, ka vienmēr vainīgs ir bijis darba devējs, tomēr par to var šaubīties, ja darba devēji ir bijuši apmēram piecdesmit. Acīmredzot problēma ir tā, ka cilvēkam ir iespēja dzīvot no pabalstiem. Tas nav pareizi, jo nereti tie, kas godīgi strādā 30 un 40 gadus, nesaņem adekvātu atalgojumu un pensiju. Turpretim sliņķus un dažādu atkarību ietekmē nonākušos valsts un pašvaldības atbalsta dažādos veidos. Nav pareizs šobrīd spēkā esošais princips, ka cilvēkiem automātiski pienākas pabalsts. Tas varētu attiekties tikai uz bērniem un invalīdiem, bet fiziski veseliem cilvēkiem nevajadzētu pienākties finansiālam atbalstam, kad strādājošie knapi spēj savilkt galus.
Jānis Jarusovs, SIA “Gulbenes autobuss” arodorganizācijas vadītājs
– Bezdarbnieki ir dažādi – gan tādi, kuri nevar atrast darbu, gan tādi, kuri nemaz negrib strādāt. Ko iesākt ar pēdējiem? Acīmredzot par to lēmēji nedomā. Viņiem ir svarīgi atrast naudu budžeta izdevumiem. Nav grūti izdalīt vai pārdalīt naudu, bet vajadzētu rast iespējas vairāk nopelnīt, palielināt ienākumus. Turklāt jāņem vērā, ka Gulbenes novadā trūkst darba vietu. Ja tādas būtu, iespējams, vajadzētu kā senāk – piespiest strādāt. Likt saprast, ka ir jāstrādā. Tagad daudzi ir ieinteresēti nestrādāt. Manuprāt, drīzāk vajadzētu piešķirt dotācijas vietējiem ražotājiem. Priekšlikums samazināt bezdarbnieka pabalsta apjomu un tā izmaksas laiku, manuprāt, liecina par valdības ministru un Saeimas deputātu bezspēcību. Spriež tikai, kā pārdalīt naudu – vieniem noņem, otriem piemet.
Aivars Circens, Gulbenes pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks
– Manuprāt, nav noslēpums, ka apmēram 80 procentiem bezdarbnieka statuss ir ne jau tāpēc, ka viņi nevar atrast darbu. Viņi ir bezdarbnieki tāpēc, ka negrib strādāt. Es bezdarbnieka pabalstus atņemtu cilvēkiem, kuriem trīs reizes tiek piedāvāts darbs un viņi no tā atsakās. Diemžēl daudzi ir nodzīvojuši brīvā Latvijā vairāk nekā 20 gadus, nevienu dienu nav strādājuši, bet dzīvo labāk nekā pensionāri un tie, kuri strādā. Tiesa, bezdarba jautājums ir delikāts, jo ir arī cilvēki, kuri tiešām nevar atrast darbu. Tādu gan ir maz, tāpēc es atbalstu Labklājības ministrijas ierosmi. Uzskatu, ka Latvijā var atrast darbu. Tas, ka negrib strādāt par mazāku algu, nenozīmē, ka nav brīvu darba vietu. Turklāt daļa bezdarbnieku saņem pabalstu un vēl neoficiāli strādā. Būtu vajadzīga kontrole, bet nav tādu darbinieku resursu, lai visus pārbaudītu. Tā tiek dota iespēja bezdarbniekiem krāpties. Ja patiesi vēlas strādāt, divu trīs mēnešu laikā var atrast darbu, tāpēc beidzot ir kaut kas jādara, lai arī turpmāk netiktu atbalstīti cilvēki, kuri joprojām nezina, kas ir darbs.
