Ar sarkanu krāsu, visticamāk, no pūšamā baloniņa ir neglīti apzīmētas un aprakstītas Vecgulbenes muižas kompleksa ēkas.
Vienu no ēkām, kurā atrodas Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, “rotā” cieņu aizskaroši vārdi, kā arī nosaukti konkrēti vārdi un uzvārdi, savukārt otras ēkas, kas valsts kultūras pieminekļu sarakstā minēta kā lopu virtuve un savulaik bijusi aitu kūts, loga rūti “rotā” vīrišķības simboli. “Dzirkstele” to pamanīja sestdien.
Šādus gadījumus neatminas
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure “Dzirkstelei” saka, ka viņiem pagaidām par notikušo neviens nav ziņojis. Viņa arī neatminas, ka līdz šim būtu bijuši šādi gadījumi. “Vajadzētu par to īpašniekam ziņot policijai. Ir nepieciešams to darīt. Par to draud arī administratīvā atbildība. Būtu labi, ja vainīgos dabūtu rokā,” saka S.Dundure.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne “Dzirksteli” informē, ka līdz pirmdienas pusdienlaikam Valsts policijas Gulbenes iecirknī nebija saņemts šāds iesniegums.
Vecgulbenes muižas oranžērijas ēkas saimniece, Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza “Dzirkstelei” saka, ka skaidrot notikušā apstākļus ir uzticēts pašvaldības policijai, kurai šim nolūkam ir vajadzīgā kompetence un resursi. No savas puses viņa bilst – šādu vandalismu muzejs ir piedzīvojis pirmo un, cerams, arī pēdējo reizi. Galvenais, lai sabiedrība kopā nonāktu pie šāda secinājuma. Par tiem, kurš vai kuri ir apķēpājuši muzeja fasādi, V.Vorza saka: “Kādam ļoti neveiksmīgi ir gribējies sevi parādīt.”
Kompleksa ēkas īpašnieks Ainars Melders, uzzinot no laikraksta par notikušo, saka: “Kamēr mums likumu nebūs, tas ir normāli Latvijā.” Viņš sazināšoties ar Valsts policiju un ziņošot. A.Melders prāto, ka tur vajadzētu būt novērošanas kamerām gan no CSDD puses, gan no nesen atvērtā naktskluba puses (Brīvības iela 22 – red.).
Šādi gadījumi – reizi gadā
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons Linards stāsta, ka šādā pašā veidā ir cietusi arī ēka, kurā atrodas veselības un skaistumkopšanas centrs “Tavai un manai veselībai”. “Arī tur ēkas aizmugurē ar sarkanu krāsu uzpūsti to uzvārdi, kuri tiek apsaukāti. Uzvārdi, kas figurē, mums ir zināmi. Mēģināšu sazināties ar to īpašniekiem, varbūt ir kaut kāda sasaiste,” saka pašvaldības policijas priekšnieks.
Viņš uzsver, ka tā ir tīša mantas bojāšana. Šādi gadījumi Gulbenē palaikam notiekot, bet nav bijis tik lielā apmērā. Bija gadījums, kad, piemēram, ar krāsu no pūšamā baloniņa tika neglīti apzīmēta Skolas iela Gulbenē. Toreiz to pilsētas labiekārtošanas iestādes darbinieks steidza ar piķi aizliet un aizkrāsot.
“Esam pamanījuši, ka ceļu remonta strādnieki izmanto šādus oranžas un sarkanas krāsas flakonus, kad jāveic apzīmējumi uz ceļiem. Un, iespējams, jaunieši tiem tiek klāt un tad dara muļķības,” stāsta M.Didrihsons-Linards.
Svarīga ir cietušā ieinteresētība
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Helmuts Brasovs “Dzirkstelei” uzsver, ka atbildība ir paredzēta par jebkura cilvēka amorālu vai prettiesisku rīcību. “Ļoti lielā mērā svarīga ir cietušā īpašnieka ieintersētība. Ja viņš vēlas, lai tiktu uzsākts process, ir jāraksta iesniegums. Mēs nevaram apzināt visas iespējamās vietas vai katrai ēkai, pat ja tas ir kultūras piemineklis, pielikt klāt policijas darbinieku. Ir īpašnieki, kuri tad arī seko līdzi savam īpašumam. Vēl viena nianse – cilvēki arī ir dažādi. Viens uzskatīs, ka viņš to zīmējumu var dabūt nost ar minimāliem līdzekļiem, kas neprasa lielas pūles vai papildu izdevumus, tāpēc arī policijai iesniegumu nerakstīs. Cits varbūt uzskatīs, ka vajag kaut ko restaurēt, jāiegulda lielāks darbs vai jāpiesaista speciālisti, protams, tad tā jau būs mantas bojāšana, par ko paredzēta kriminālatbildība. Pārējos gadījumos tur var būt runa par administratīvo huligānismu, sīko huligānismu, ja ir neķītri uzraksti, cilvēka cieņu pazemojoši. Jāskatās pēc konkrētās situācijas. Gatavas receptes nav. Jebkurā gadījumā tas ir tāds komplekss pasākums, kas ir atkarīgs ne tikai no tiesībsargājošajām institūcijām, bet arī no sabiedrības attieksmes un ieinteresētības. Pieņemsim – uz ielas kāds tiek nolamāts necenzētiem vārdiem. Vienam tā ir ikdiena, jo viņš mājās tā sarunājas, citam – personas goda un cieņas aizskaršana. Viens reaģēs, bet otrs nepamanīs nekādu atšķirību. Tas pats arī ar šādiem zīmējumiem. Ir bijuši aktīvisti, kas grib kaut kā izpausties, un nav svarīgi – likumīgā vai nelikumīgā ceļā, bet viņi kaut kā grib izteikties. Neesmu pagaidām dzirdējis, ka būtu bijis iesniegums policijā,” saka H.Brasovs.
Uzziņai
Kāds sods pienākas par neglīti (ar vīrišķības simboliem) apzīmētām un neglīti aprakstītām ēku sienām, kas ir valsts kultūras pieminekļi?
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne: “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 89. pants par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu nosaka sodu fiziskajām personām 350-570, juridiskajām personām 2500-2900 eiro apmērā. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, fiziskajām personām 500-700, juridiskajām personām 3900-4300 eiro. Turklāt, ja cietušais vēršas Valsts policijā ar iesniegumu par to, ka ir bojāta viņam piederošā manta, tiks sākts kriminālprocess par mantas tīšu bojāšanu, kur sods ir brīvības atņemšanas uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.”
