Portfelis ar nākamā gada valsts budžetu aiznests uz Saeimu. Valdība un koalīcijas politiķi ir apmierināti, un arī Saeimā nav paredzami būtiski labojumi paredzētajos ienākumos un izdevumos. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis gandarījumu, ka šoreiz valdība nodalījusi nodokļu politiku no budžeta veidošanas procesa. Tomēr finanšu ministrs Reirs norāda, ka budžets jebkurā demokrātiskā valstī ir tikai politiski veidots dokuments. To apliecina pats budžets – pietiekami izdevumi nav paredzēti tām jomām, kurām visvairāk vajag, bet veidots tā, lai tiek visu koalīcijas partiju pārstāvētajām ministrijām. Tāpēc nav brīnums, ka protestiem gatavojas mediķi un skolotāji, kuru algu pieaugumam ir likuma svars. Tiek ignorēts Veselības aprūpes finansēšanas likums 2020.gada budžetā paredzēt 191 227 820 eiro darba samaksas paaugstināšanai, jo valdības koalīcijas partiju ministru vienošanās ir svarīgāka par valsts likumu. Līdzīga ir situācija attiecībā uz skolotāju darba samaksas palielināšanai nepieciešamo finansējumu, kas tikšot piešķirts tad, ja izdosies iekasēt līdzekļus no nodokļu nemaksātājiem. Kādā karikatūrā attēlots, ka skolotājiem pašiem jācenšas atņemt blēžiem naudu un nav vērts gaidīt, kad to iekasēs. Tomēr mulsinošākais šajā budžetā ir fakts, ka nākamgad ievērojami pieaugs valsts finansējums partijām. Šim mērķim papildus novirzīs līdz 5 miljoniem eiro, bet līdz šim ik gadu partijām tika sadalīti apmēram 600 000 eiro. Vai tādējādi patiesi izdosies samazināt ziedotāju ietekmi un stiprināt demokrātiju, kā tiek apgalvots? Vairums aptaujāto ekspertu un arī politiķu par to šaubās. Toties uzskatāmi tiek parādīta pie varas esošo politiķu vēlme savās interesēs palielināt valsts finansējumu partijām. Turklāt jau nākamajā gadā, nevis attiecinot uz periodu pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. “Šāda pieeja ļoti spilgti raksturo, kurā vietā politiķiem ir viņu vēlētāji un tiem dotie solījumi. Likumā ierakstītos solījumus atceļ, bet, kad runa par nauda iedalīšanu sev, tad, protams, naudas pietiek,” secina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
