Šodien, 25. oktobrī, Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā,
Alūksnē, 42 jaunie karavīri, kas uzsāka Militārās pamatmācības
kursu šā gada septembrī un sekmīgi pabeiguši mācību pirmo
posmu, svinīgā ceremonijā deva karavīra zvērestu.
Kā arī šodien norisinājās svinīgā ceremonija, kuras laikā
Militārās pamatmācību kursu absolvēja 42 jaunie karavīri,
kuri to uzsāka šā gada jūlijā.
Kursos jaunie karavīri apgūst pamatus darbībai ar ieročiem,
taktikā, darbā ar karti un kompasu, kā arī pirmās palīdzības
sniegšanu, lauka kaujas iemaņas un vairākus citus militārās mācības priekšmetus.
Kurss ir sadalīts divās daļās. Pirmais mācību posms
noslēdzas ar zvēresta došanas ceremoniju, bet līdz tam
lielākoties notiek teorētiskās mācības. Otrajā mācību
posmā jaunie karavīri iegūtās zināšanas nostiprina praktiski –
mācās dzīvot lauka apstākļos un praktiski apieties ar ieroci, kā
arī apgūst lauka kaujas iemaņas.
Šogad profesionālajā dienestā plānots uzņemt līdz 710
karavīru, un viņu mācībām ieplānoti 14 militārās
pamatmācību kursi.
Bruņoto spēku karavīri – virsnieki, instruktori un kareivji –
savus tiešos amata pienākumus pilda vairāk nekā 35 funkcionālajās
(ieroču šķiru) jomās, piemēram, kājnieki, artilērija,
pretgaisa aizsardzība, kaujas inženieri, auto un kaujas tehnika,
medicīniskais nodrošinājums, sakari un informācijas sistēmas, un
teju 170 specialitātēs. Piedāvājot tik plašu nodarbinātības
jomu un specialitāšu klāstu, iespēja veidot militāro karjeru
bruņotajos spēkos tiek dota gan tiem, kuri ieguvuši tikai
pamatizglītību, gan arī tiem, kuri ieguvuši vidējo un augstāko
izglītību vai kuri apguvuši kādu bruņotajiem spēkiem
nepieciešamu arodu profesionālās izglītības iestādēs.
Kareivja profesiju, kas ir militārās karjeras sākumposms, apgūst
Kājnieku skolā Alūksnē vai Sauszemes spēku Mehanizētajā
kājnieku brigādē Ādažos. Lai kļūtu par kareivi, kandidātam
jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis vismaz pamatizglītību un ir
vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Pēc pamatiemaņu apgūšanas
militārais dienests turpināsies, izvēlētājā vienībā apgūstot
iemaņas specialitātē un turpinot kolektīvās mācības.
Izvēloties militāro karjeru, karavīri iegūst stabilitāti,
konkurētspējīgu atalgojumu, kas patlaban ir no 900 eiro pēc
nodokļu nomaksas, kā arī plašas sociālās garantijas, tostarp
valsts apmaksātu veselības aprūpi un garantētu izdienas pensiju,
kas var sasniegt līdz pat 80 procentu apmēru no saņemtā
atalgojuma, karjeras izaugsmi, bezmaksas mācību specialitātē,
svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu
komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautisko
operāciju rajonos. Karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas
iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.
Ceļš uz militāro karjeru pat 20 un vairāk gadu garumā sākas ar
pieteikšanos profesionālajam dienestam. To var izdarīt ne tikai
Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai
tuvākajā bruņoto spēku, tajā skaitā Zemessardzes, vienībā.
Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu
aizpildot bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv
sadaļā “Kļūsti karavīrs”, kur ir pieejama informācija arī
par pamatprasībām militārajam dienestam, vakancēm, pieteikšanās
vietām, atlases posmiem, kā arī ir sniegtas atbildes uz biežāk
uzdotajiem jautājumiem.
2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts
aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā
uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500
profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves
karavīrus.
