Vakar jau dienā iedzīvotāju nestās iedegtās svecītes sāka rotāt pakāji pie pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem. Vakarā gājiens, kā vienmēr, bija svinīguma un prieka pilns. Par noskaņojumu parūpējās pūtēju orķestris. Zemessargu, jaunsargu klātbūtne atgādināja, ka šī ir diena, kad godājam Tēvzemes sargus. Visi klātesošie dziedāja Latvijas valsts himnu un pēc tam arī tautā iemīļoto “Nāk rudens apgleznot Latviju”. Par Latvijas vēstures faktiem savā uzrunā atgādināja novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs. Patriotismu, uzstājoties publiski, pauda pulkvežleitnants Gunārs Babris no Zemessardzes 25. kājnieku bataljona.
Zīmīgi, ka tautā par Gulbenes Brīvības pieminekli (atklāts 1929.gadā, padomju gados nopostīts) sauktais monuments atjaunotā veidolā tika atklāts Lāčplēša dienas gaidās 1992.gadā. Var teikt, ka Gulbenē Lāčplēša dienā cilvēki sāka pulcēties un to atzīmēt vēl gadu pirms Latvijas brīvvalsts atjaunošanas. Toreiz lāpu gājienā gulbenieši devās uz Gulbenes vecajiem kapiem, kur atdusas atsevišķi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Organizētāji bija Latvijas patrioti. Lāčplēša dienu Latvijā saista ar 1920.gadu, kad 11.novembrī tika rīkota Lāčplēša Kara ordeņa pasniegšana. Vēlāk šis datums kļuva par par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu.
