Iespējams, šis ir pēdējais gads, kad pašvaldības izdotajām “Gulbenes Novada Ziņām” ir laikraksta statuss. Saeima gatavojas pielikt punktu sabiedrībā ieilgušajam strīdam, grozot Preses likumu.
Mērķis ir sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei un neļaut vairs pašvaldībām izdot krāsainus, neatkarīgo presi atdarinošus laikrakstus, kuros bez oficiālās informācijas par pašvaldību darbu ir pašslavināšanās, slēptu reklāmu saturoši raksti un sludinājumi.
Pārmaiņas pieļauj to, ka “Gulbenes Novada Ziņas” turpmāk varēs pastāvēt kā informatīvs izdevums, nevis laikraksts, un varēs paust pašvaldības domes oficiālo viedokli; publicēt domes lēmumus, apstiprinātos saistošos noteikumus un citus domes dokumentus. Nepieciešamība publiskot šādu informāciju ir noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītajā daļā un citos tiesību aktos. Savukārt oficiālie paziņojumi, kurus līdz šim likums ir ļāvis pašvaldībai publicēt savā laikrakstā, turpmāk būs jāievieto “Latvijas Vēstnesī”, kā arī laikrakstā, kas iznāk Gulbenes novada teritorijā.
Pašvaldības šobrīd kropļo mediju tirgu
Arī Latvijas atjaunotās brīvvalsts sākumā vietējās pašvaldības izdeva informatīvos izdevumus, kuriem nebija laikrakstu statusa. Paredzēts, ka pašvaldību avīzēm statusa zaudēšana ļoti stingri noteiks, kāds saturs nedrīkstēts parādīties pašvaldības informatīvajā izdevumā.
1.novembrī “Dzirksteles” redakcijā viesojās 13.Saeimas deputāte un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda un deputāts Mārtiņš Šteins no frakcijas “Attīstībai/Par!”, lai runātu par situāciju pirms Preses likuma gaidāmās grozīšanas. V.A.Tērauda pauda, ka Latvijā “pašvaldības kropļo mediju tirgu, piedāvājot nekritiskus bezmaksas materiālus kvalitatīva medija vietā, tādējādi neļaujot neatkarīgiem medijiem izdzīvot”. Preses likuma grozījumi stingri atrunās, ko vairs nedrīkstēs publicēt pašvaldību informatīvajos izdevumos. Paredzams, ka strikti tiks noteikts pat tas, cik lielā mērā tiks atļauta krāsainu lappušu iespiešana.
Runājot par to, kas raksturīgs “Gulbenes Novada Ziņām”, sarunas gaitā secinājām, ka vairs nevarēs publicēt rakstus, kuros domes priekšsēdētājs apmeklē novada dažādus uzņēmumus un faktiski tos reklamē, kā arī izceļ sevi un savu izvēli. Nevarēs vairs publicēt nekādus sludinājumus, arī tādus, kuri šķietami ir bez maksas. “Gulbenes Novada Ziņās” un arī pašvaldības mājaslapā “www.gulbene.lv” tādi ir. Bet pašvaldības interneta lapā “www.biznessgulbene.lv” ir pat izcelta sludinājumu sadaļa ar apakšsadaļām: “Pārdod”, “Pērk”, “Pakalpojumi”, “Dažādi”.
Savukārt M.Šteins sacīja, ka ir daudz domājis par informācijas pasniegšanu medijos un vienmēr ir vēlējies vairāk pozitīvu ziņu. Taču laika gaitā viņš ir sapratis, ka pašvaldību informatīvie izdevumi pārsaldina ar labajām ziņām un sabiedrība tās pārstāj uztvert nopietni. Tāpēc – par daudz labu ziņu, viņaprāt, tas nav nemaz labs stils. V.A.Tērauda arī negatīvi vērtēja pašvaldības maksāšanu medijiem par labo ziņu gatavošanu, ja turklāt šīs ziņas nonāk līdz auditorijai bez norādes, ka to tapšanu ir apmaksājusi pašvaldība.
Gulbenes novadā pašvaldībā domā, ko darīt
Vietējais deputāts Valtis Krauklis uzskata, ka ar pašvaldības interneta mājaslapu vien arī ir par maz. Protams, tur varot nopublicēt visus pašvaldības dokumentus, kuri jādara zināmi iedzīvotājiem, taču, kā norāda V.Krauklis, daudziem laukos interneta nav un arī nebūs. “Ja Saeima to (grozījumus Preses likumā – red.) skata, tur bija jāņem vērā izmaksas (kādas rezultātā radīsies pašvaldībām – red.). Pateiks mums – avīzei (pašvaldības avīzei – red.) nē. Būs jāpilda. Visu izšķir cena. Ja tas jādara caur “Dzirksteli”, tad cik tas maksās? Tad svarīgi – arī par labo vairāk lai uzraksta, ja kaut kas skaists ir noticis. Otra lieta – publicēsim “Dzirkstelē” pašvaldības saistošos noteikumus – tas aizņems savas četras lapas. Un visi iedzīvotāji nebūs sasniedzami. Lai gan, ja jāpublicē “Latvijas Vēstnesī” – tas arī mums nav pieejams. Bibliotēkā!” prātoja V.Krauklis. Izmaksas un maksimāla auditorija esot iemesli, kāpēc savulaik pašvaldības vispār ir sākušas veidot informatīvos izdevumus, kuri vēlāk kļuva par oficiāliem laikrakstiem – akcentēja V.Krauklis. “Varam jau teikt, ka varbūt kāds arī sevi slavina (pašvaldības avīzē – red.), bet īpaši pēdējā laikā tur slavinājumu nav, tur ir informācija,” viņš domā.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” pauda, ka svarīgs esot sistemātiskums, lai “iedzīvotāji zina, kur skatīties informāciju”, ja tā ir svarīga un ja to sniedz pašvaldība. “Nav labi, ka informācija ir izmētāta – vienreiz vienā vietā, otrreiz otrā,” viedokli pauda A.Caunītis. Viņš īsti neredzot atšķirību, kā tiek nosaukts pašvaldības izdevums un vai tam ir vai nav laikraksta statuss. Galvenais esot sasniegt tos iedzīvotājus, kuri nelieto internetu. Pašvaldība esot izšķiršanās priekšā, vai pašiem gādāt, lai informācija maksimāli nonāk līdz iedzīvotājiem, vai arī pirkt ārpakalpojumu kādā privātajā masu medijā, kur to visu nopublicēs. “Tādā gadījumā ir runa par tirgus cenām. Sāksim izpēti! “Ielūkojies” varbūt piedāvās lētāku cenu un nopublicēs pašvaldības saistošos noteikumus,” rezumēja A.Caunītis.
Uzziņai
◆ Gulbenes novada pašvaldības laikraksts „Gulbenes Novada Ziņas” iznāk kopš 2009.gada. Kopš 2010.gada 7.janvāri “Gulbenes Novada Ziņas” saskaņā ar “Lursoft” datiem tika iekļauta Masu mediju reģistrā.
◆ 2018.gadā tika izdoti “Gulbenes Novada Ziņu” 12 numuri 10 600 eksemplāru tirāžā, kurus lasītāji lietoja bez maksas. 2018.gadā tika veiktas izmaiņas izplatīšana jomā – izdevumu lauku teritorijā piegādāja “Latvijas Pasts”, bet pilsētā – līgumstrādnieks (no pašvaldības 2018.gada publiskā pārskata), par ko pašvaldība maksāja. Avīzes izdošanas un izplatīšanas izmaksas 2018.gadā bija gandrīz 16 000 eiro, nepieskaitot divu darbinieku algas, kas gadā veido vēl nedaudz vairāk par
28 000 eiro līdz nodokļu nomaksai (par ko “Dzirkstele” jau ir rakstījusi).
◆ 2019.gadā pašvaldības informācijas vadībai un sabiedriskajām attiecībām ir paredzēts finansējums 136 485 eiro (no pašvaldības 2019.gada budžeta). Pašvaldības Ekonomikas nodaļā “Dzirkstele” uzzināja, ka šajā summā ietverti arī izdevumi, kas saistīti ar starptautisko sadarbību.
◆ Pašvaldība sadarbojās ar SIA „Valmieras TV”, SIA „Skonto Vidzeme”, maksājot par trīs sižetiem televīzijā mēnesī un ētera 1 minūti reizi nedēļā radio. Viena 3 minūšu sižeta izmaksa ir 201,67 eiro (ieskaitot PVN). Pārsvarā tā esot projektu publicitāte. Savukārt sadarbība ar “Skonto Vidzeme” paredz 1 minūtes raidlaiku, kas maksā 83,06 eiro. Sadarbība ar minētajiem medijiem ilgst kopš 2010.gada (no pašvaldības 2018.gada publiska pārskata).
Avots: Gulbenes anovada dome
◆ Saeima šoruden jau divos lasījumos ir konceptuāli atbalstījusi grozījumu izdarīšanu likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Līdz 31.oktobrim bija noteikta priekšlikumu gaidīšana, gatavojoties galīgajam trešajam lasījumam.
◆ Sagatavotie grozījumi likumā paredz, ka tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus pašvaldībām vairs nebūs ļauts.
◆ Paredzams, ka pašvaldībām līdz 31.decembrim būs jāpiesakās Uzņēmumu reģistram par pašvaldību īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra. Valsts nodeva nebūs jāmaksā. Ja minētajā termiņā netiks saņemts masu informācijas līdzekļa īpašnieka paziņojums par izslēgšanu no reģistra, Uzņēmumu reģistra valsts notārs veiks grozījumus reģistrā un šādus masu informācijas līdzekļus no reģistra izslēgs līdz 2020.gada 31.decembrim.
(No Saeimas mājaslapas)
Fakti
Tas ir mīts, ka Gulbenes novada pašvaldības izdevumā esot tikai informācija par domē lemto un pašvaldības darbu. “Dzirkstele” veica pašvaldības laikraksta satura analīzi.
“Gulbenes Novada Ziņās” 2019.gadā domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs vairākkārt redzams pildām žurnālista (intervētāja) lomu.
◆ Oktobra izdevumā N.Audzišs ir redzams 3 fotoattēlos. No tiem divos kopā ar novada senioriem 6.lappusē un vienā – kopā ar Valdorfa pedagoģijas klases veidotāju Gulbenē Rūtu Avotu, kuru N.Audzišs intervē (teksts un foto ar N.Audzišu aizņem visu 7.lappusi).
◆ Septembra izdevumā N.Audziša viedoklis 2.lappusē aizņem
2/3 platības.
◆ Jūlija otrajā izdevumā N.Audziša uzruna viņa foto 1.lappusē aizņem 2/3 platības.
◆ Jūlija pirmajā izdevumā N.Audzišs nav sevi parādījis.
◆ Jūnija izdevumā N.Audziša viedoklis 5.lappusē aizņem 1/3 platības.
◆ Maija izdevumā N.Audzišs intervē uzņēmēju Ivaru Piekalnīti 7.lappusē, apmēram pusi platības aizņem teksts, ir arī foto ar N.Audzišu.
◆ Aprīļa izdevumā N.Audzišs intervē uzņēmēju Dagmāru Jermacāni – Špati. 5.lappusē teksts un foto arī ar N.Audzišu aizņem 2/3 platības.
◆ Marta izdevumā N.Audzišs intervē uzņēmēju Arti Kostigovu. Teksts un foto arī ar N.Audzišu aizņem visu 5.lappusi.
◆ Februāra izdevumā N.Audzišs nav sevi parādījis.
◆ Janvāra izdevumā ir N.Audziša intervija ar Kalvi un Baibu Lapsiņiem. Teksts un foto arī ar N.Audzišu aizņem visu 5.lappusi.
