Grūti spriest, kāpēc valsts svētku mēnesī – novembrī – nākas atvadīties no vairākiem cilvēkiem, kuri bijuši kā mūsu tautas leģendas. Var to skaidrot tā, ka šis ir latviešu veļu mēnesis, kurā biežāk atceramies gan brīvības cīnītājus, gan savus tuviniekus kapu kalniņā. Tomēr iespējams, ka šai kopsakarībai ir kāds dziļāks skaidrojums. Nevar noliegt, ka nāve vienmēr ir tuvu jaunā dzimšanai. Tāpēc ir tik nozīmīgi nevis dzīvot ilgi un laimīgi, bet piepildīt sev atvēlēto laika sprīdi ar saturu, kas dzīvos ilgi, ja ne mūžīgi. Mūsu izcilā gleznotāja Džemma Skulme aiz sevis atstājusi dziļu nospiedumu ne tikai mākslā, bet arī tautas atmodas aktivitātēs un cilvēku sirdīs, atklājot domu spēku, dziļumu, drosmi, ticību latviešu tautas spēkam un pašapziņai. Pirms četriem gadiem Dž.Skulme intervijā izteica bažas par Latvijas attīstību, bet, atbildot uz jautājumu, vai nav vīlusies brīvajā, neatkarīgajā Latvijā, ar pārliecību teica: “Ko nozīmē vilšanās? Es tādu vārdu nepieņemu. Lietas ir jāpieņem tā, kā tās ir notikušas. Brīvībai bijām vāji sagatavoti. Uhcī un patoss nav gatavība brīvībai.” Diemžēl daudzi joprojām nezina un nesaprot, kas ir patiesa vārda brīvība, kāds ir brīvs cilvēks. Arī spārni dod brīvību tikai tad, kad tie izplesti lidojumā. Sakļauti tie ir lieks smagums. Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova secina, ka valsts brīvība diemžēl nenoveda pie personas brīvības izpratnes sabiedrībā, tātad arī valstī, ko veido šī sabiedrība. “Ja demokrātiska valsts uzskata, ka zina labāk par pašu personu, ko tai vajag, tad zūd pati demokrātijas jēga,” viņa secina. Gan valsts, gan pašvaldību institūcijās, gan cilvēku savstarpējās attiecībās arvien vairāk izpaužas šī neizpratne, kopēju interešu un vienota mērķa trūkums. Šķiet, ka daudzi to vien tik dara, kā cenšas cits citu apkarot – partijas, deputāti, anonīmi rakstītāji sociālajos tīklos. No tā nekā labāka nav un nebūs. Tāpat kā no Saeimas vai Rīgas domes atlaišanas. Vai tad nākamajās Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās ievēlēs labākus pārstāvjus? Mēs taču esam tādi, kādi esam. Un katrs nesam daļu atbildības par valsti.
