Kinoteātrī “Splendid Palace” Rīgā 18.novembrī notika dokumentālās filmas “Katra diena simtgadē – gadalaiki” pirmizrāde.
Iepazīt Latviju
Filmā ir četras daļas: “Ziema”, “Pavasaris”, “Vasara”, “Rudens”. Tā ir tapusi, iemūžinot katru dienu 2018.gadā.
Mājaslapā “100.lv” lasāms, ka ideja par filmu radās operatoram Viktoram Grībermanim kopā ar režisori Dzintru Geku. Tā bija vēlēšanās iepazīt Latviju, pārsteigt skatītāju ar neparastiem stāstiem, būt dažādās Latvijas vietās – pilīs un būdiņās, cietumā un Saeimā, bērnudārzā un karnevālā.
Filmā izmantota mūzika no Pētera Vaska klavieru cikla “Gadalaiki”, kuru izpilda četri izcili Latvijas pianisti, starp tiem arī mūsu novadnieks Rihards Plešanovs, kurš “Dzirkstelei” stāsta, ka filma ir par Latvijas dažādo vidi, par cilvēkiem – tīrradņiem, kas godīgi dara savu darbu. Arī par politiķiem, kas filmā parādīti ironiski. Par bērna patiesu prieku un par vecu cilvēku viedumu. “Filmā ir vērojams izcils operatora darbs, kur dažādi sīki vizuāli rakursi parādīti tik spilgti, ko ikdienā nepamanīsi. Man bija prieks dot savu artavu šajā filmā caur Vaska mūzikas dievišķumu,” saka R.Plešanovs.
Filmā ir iemūžināta arī diena Gulbenes novadā, kad notika biedrības “VeloRīts” organizētās velosacensības “Bānīša kauss 2018 jeb Apsteidz tvaiku!”, kurās velobraucēji mērojās spēkiem ar bānīti no Gulbenes līdz Alūksnei.
Filmas pirmizrādi Rīgā apmeklēja velosacensību idejas īstenotāji Imants un Aelita Kublačovi un Krista Svīķe. I.Kublačovs stāsta, ka, noskatoties filmu, sajūtas bija patīkamas, ņemot vērā to, ka riteņbraukšanas sacensības filmā ir līdzās Dziesmu un Deju svētkiem, festivālam “Positivus”. “Ja mēs starp šiem visiem lielajiem esam ievēroti, tas ir ļoti patīkami!” atzīst I.Kublačovs.
Par to, ka riteņbraukšanas sacensības tiks iekļautas šajā filmā, I.Kublačovs nav pat nojautis. Filmas veidotāji viņus uzaicinājuši uz filmas pirmizrādi aptuveni divas nedēļas iepriekš. “Esam iekļauti filmas daļā “Vasara”. Kopumā filma ir astoņas stundas gara, katrs gadalaiks – aptuveni divas stundas. Domāju, ka sižets par “Bānīša kausu” ilgs tikai dažas sekundes, ņemot vērā, ka filmētas ir visas gada dienas, bet tas ir atspoguļots diezgan daudz. Žēl, ka nebija tvaika lokomotīves “Ferdinands”, jo toreiz tā bija remontā. Bet tas nekas!” stāsta I.Kublačovs un piebilst, ka kopumā filma ir interesanta, tā mudina uz pārdomām un tajā tiek atklāta Latvijas īstā ikdiena.
Imant, tas ir jāpalaiž!
Atminoties “Bānīša kausa” pirmsākumus, I.Kublačovs atzīst, ka tā bijusi neprātīga ideja, par kuru sākumā nevienam pat neuzdrošinājies stāstīt. “Man bija doma kaut ko tādu rīkot, bet, padomājot par apjomu, izmaksām, nodomāju, ka tas tomēr ir neprāts. Tad notika pašvaldības pasākums “Gulbenes novada sporta laureāts”, kurā pasniedza balvas. Tagadējais Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis man prasīja, vai mēs kā biedrība nedomājam rīkot kādas sacensības. Nezinu, kas mani aiz mēles pavilka, bet es viņam par savu ideju pateicu, kaut gan piebildu, ka tās ir lielas finanses un smaga organizatoriskā puse. Viņš pēc pāris nedēļām mani pasauca pie sevis un pateica: Imant, tas ir jāpalaiž! Tas bija 2017.gads. Es sākumā teicu, ka var padomāt uz Latvijas simtgadi. Viņš atbildēja, ka tas jāpalaiž jau šogad – lai mēģinu! Nu ko es? Man velosportā ir vairāk nekā 20 gadu pieredze, līdz ar to organizatoriskā puse, kā tas viss notiek, bija zināma. Ļoti palīdzēja pašvaldības aģentūra “Gulbenes novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” un toreizējā tā vadītāja Iveta Kovtuņenko,” stāsta I.Kublačovs.
“Bānīša kauss” ir noticis trīs gadus. Sacensībās vidēji ir 160 līdz 170 dalībnieki katru gadu, kuri sabrauc no visas Latvijas. Šogad bija sabraukuši ļoti spēcīgi velobraucēji. “Lai arī trasē kalnu nav, pārsvarā ir līdzenumi, tomēr tā nav viegla,” uzsver I.Kublačovs.
Sacensības notiks arī turpmāk. “Esam jau sazinājušies ar Alūksnes novada pašvaldību par nākamā gada sacensību rīkošanu,” saka I.Kublačovs.
