Gulbenes novadā tagad būs stimuls dzīvojamās mājas pieslēgt ūdensvadam un kanalizācijas tīklam. Būs iespēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu šāda mērķa sasniegšanai.
Nākamgad tam paredzēts tērēt kopumā 15 000 eiro novada naudas. Par to vietējie deputāti runāja 20. un 21.novembrī, tiekoties tautsaimniecības, kā arī finanšu komitejas sēdē. Viņi apsprieda jauna dokumenta projektu – noteikumus, kuri nosauc kritērijus pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanai, ja ir vēlme nekustamo īpašumu pieslēgt centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Lēmums par šo noteikumu stāšanos spēkā tiks pieņemts 28.novembra novada domes sēdē.
Deputāts Anatolijs Savickis izteica priekšlikumu, ka uz pašvaldības atbalstu dzīvojamo māju pieslēgšanā ūdensvadam un kanalizācijas tīklam būtu jāļauj pretendēt ne tikai šajā novadā dzīvesvietu deklarējušajiem, bet ikvienam, kam te pieder nekustamais īpašums. Pārējie deputāti pagaidām šādu domu neatbalstīja.
Cik liela būs interese?
Deputāte Ilze Mezīte pauda, ka vēlētos, lai ilgtermiņā – 5 vai 10 gadus uz priekšu – iedzīvotājiem būtu pieejams šāds pašvaldības finanšu atbalsts dzīvojamo māju pieslēgšanai ūdensvadam un kanalizācijas tīkliem. I.Mezīte aicināja pašvaldības darbiniekus skaidrot iedzīvotājiem noteikumus, pat iet pie cilvēkiem uz mājām un stāstīt. Viņa arī gribēja zināt, cik daudz jaunu šādu pieslēgumu komunikācijām vajadzētu izveidot.
Kam tiks dota priekšroka atbalsta sniegšanai, ja gribētāju būs daudz vairāk par pašvaldības finanšu iespējām?
Finansējums tiek piešķirts rindas secībā, jo visi saņemtie iesniegumi tiek reģistrēti, – skaidroja pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts. Viņš informēja, ka pilsētā varētu būt apmēram 250 dzīvojamās mājas, kuras pieslēdzamas ūdensvada, kanalizācijas tīkliem. K.Dauksts skaidroja, ka no finanšu viedokļa laukos izdevīgi pieslēgties ir tikai tiem, kam nekustamais īpašums atrodas maģistrālo tīklu tuvumā. Jo lielāks ir šis attālums, jo lielākas ir izmaksas.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis sacīja, ka pašvaldība no savas puses jau var atbalstīt iedzīvotājus tikai to izmaksu sadaļā, kas saistītas ar projektēšanu un būvdarbiem (no maģistrālajiem tīkliem līdz ārējam pieslēgumam pie dzīvojamās mājas). Taču pieslēgšanās centrālajam ūdensvada, kanalizācijas tīklam aptver daudz plašākus darbus pašā nekustamajā īpašumā. Un tas finansiāli gulstas uz paša īpašnieka pleciem, tāpēc gados vecie cilvēki, piemēram, pensionāri, to nevar atļauties. Risinājums visdrīzāk tiks meklēts tikai tad, kad notiks paaudžu maiņa vai dzīvojamās mājas īpašnieka maiņa. A.Caunītis pauda – tāpēc šis būs ilgs process. “Mēs motivējam un palīdzam cilvēkiem jautājumu risināt,” pašvaldības uzstādījumu skaidroja novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Tā būs nebijusi pieredze
Novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone teica, ka prakse rādīs, kāds būs pieprasījums pēc pašvaldības atbalsta. Sākumā šim nolūkam ir paredzēts nākamgad tērēt 15 000 eiro. Taču, ja radīsies nepieciešamība, pašvaldības budžetu varēs grozīt, lai atrastu vēl papildu finansējumu. L.Reinsone domā, ka 2021.gadā varētu plānot vēl lielāku finanšu atbalstu, lai tiktu sasniegts maksimāls rezultāts. Viņa akcentēja – līdz šim Gulbenes novada pašvaldībai vispār nav bijis pieredzes finanšu atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem, lai sekmētu pieslēgšanos centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai. Tāpēc nebūtu prātīgi paredzēt pārlieku lielu kopsummu līdzfinansēšanai, ja tomēr iedzīvotāju atsaucība nebūs tik liela, kā gribētos. L.Reinsone atgādināja, ka šāda situācija bija ar pašvaldības līdzfinansējuma ieplānošanu budžetā, lai atbalstītu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu.
“Laba iniciatīva,” sacīja vietējā deputāte Guna Pūcīte. Viņa bilda, ka, piemēram, Lizumā ir privātmāju puduri, kuri atrodas atstatus no maģistrālajām komunikācijām, taču ļoti vēlas tām pieslēgties. G.Pūcīte vaicāja, vai ir iespējams no pašvaldības puses paiet pretim iedzīvotājiem un izveidot vienotu pievadu, kas pēc tam sazarotos pa mājām.
Agri vai vēlu dzīvojamajā mājā saimniekam lokālās sausās tualetes turēšana un izsūkšana būs gaužām neizdevīga no finanšu viedokļa – norādīja deputāts, tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Gunārs Ciglis. Viņš pauda, ka tāda ir Eiropas prakse.
SIA “Alba” valdes loceklis Artūrs Smagars “Dzirkstelei” stāsta, ka iedzīvotājiem ir jāreģistrē sausās tualetes, jo to nosaka pašvaldības saistošie noteikumi, bet reģistrācija nenorit ļoti raiti. Arī viņš uzsver, ka nākotnē būs tā, ka sauso tualešu izvešana, proti, decentralizētās izmaksas pārsniegs centralizētās kanalizācijas izmaksas. “Šie noteikumi ir radīti ar mērķi, lai cilvēki pieslēgtos,” saka A.Smagars.
Vai tiešām maksā 1000 eiro?
I.Mezīte jautāja – vai taisnība, lai māju pieslēgtu ūdensvadam, kanalizācijas tīklam, dokumentu sakārtošana vien maksā vidēji 1000 eiro. Deputāte vaicāja, kā lai cilvēki vispār uzzina par iespējām.
A.Smagars, kura vadītā uzņēmuma pārziņā ir pilsētas ūdenssaimniecība, uzskata – ja ir interese par pieslēgumu, parasti ar jautājumiem nāk uz “Albu”, kur tiek viss izskaidrots.
Tehnisko noteikumu izsniegšana maksā aptuveni 7 eiro. Projektēšana maksā no 70 līdz 120 eiro. “Mēs arī varam ieteikt projektētāju, ar kuru sastrādājamies, vai arī cilvēks pats var izvēlēties,” “Dzirkstelei” saka A.Smagars.
Pēc tam klients veic projekta saskaņošanu ar zemes īpašniekiem, ar komunikāciju turētājiem. Pēc tam notiek būvdarbi, kuru izmaksas var būt dažādas un ir atkarīgas galvenokārt no būvējamo tīklu garuma. Agrāk būvdarbus veica tikai pati “Alba”. Tagad klients pats var meklēt būvētāju vai rīkoties uz savu roku, ja ir tādas zināšanas un prasmes. Vidējās būvdarbu izmaksas esot 500 eiro. Pēc tam seko objekta nodošana ekspluatācijā. Ja vilktie komunikāciju tīkli šķērso svešus zemes īpašumus, novada būvvalde pieprasa digitālo uzmērīšanu, kura maksā līdz 100 eiro. Mājas pieslēgumu pie centrālajiem ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem veic SIA “Alba” vai arī tas tiek darīts šā uzņēmuma pārstāvja klātbūtnē, tas papildus vēl maksā 35 eiro. “Pašu pieslēgšanos veicam mēs paši, lai nebūtu kaut kādu nelegālu atzaru, kas atkal netiek uzskaitīti,” norāda A.Smagars.
Aptuveni 380 mājas ir pieslēgušās
A.Smagars “Dzirkstelei” stāsta, ka pagājušajā gadā pilsētā veikti 17 pieslēgumi ūdenim un kanalizācijai, 2 – tikai ūdensvadam, 2 – tikai kanalizācijai. “Tas nav ļoti daudz. Izteikti vairāk slēdzās pie ūdensvada, kad bija ūdens krīze, sausa vasara. Akas bija sausas, līdz ar to bija vērojams lielāks pieslēgumu skaits,” stāsta A.Smagars.
Pilsētā ir aptuveni 1200 privātmājas un mazās mājiņas, proti, dārza mājiņas. No šīm 1200 mājām aptuveni 380 ir pieslēgušās, 255 ir iespēja pieslēgties, pārējām mājām vai nu jāmeklē individuālie risinājumi, vai arī nav iespējas pieslēgties.
“Protams, ir tā, ka daži posmi mums nav apgūti. Ceram, ka būs vēl viena ūdenssaimniecības attīstības kārta 2021.-2027.gadam, kad būs piešķirts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums, bet tas gan attiecas tikai uz kanalizācijas tīkliem,” stāsta A.Smagars.
Kā būs ar pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu, ja privātpersona, piemēram, nopērk ūdensvada un kanalizācijas caurules, sagādā smiltis, sarunā ekskavatoru? A.Smagars norāda, ka tas neesot aizliegts. Tā var darīt, bet tad par to atbildību uzņemas pats cilvēks. Vai šādā gadījumā arī var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu? A.Smagars atbild, ka katrs gadījums tiks izskatīts individuāli un tiks vērtēts. “Jābūt pamatojošam dokumentam. Ja būs aplēse, darbu tāmes, materiālu daudzumi, kas adekvāti pēc projekta, domāju, ka problēmām ar līdzfinansējumu nevajadzētu būt. Pašvaldības līdzfinansējums tiek piešķirts ar domu, lai cilvēki vairāk pieslēgtos. Domāju, ka šis līdzfinansējums mudinās pieslēgties, jo cilvēki, kuriem finanses atļauj pieslēgties, visticamāk, to jau ir izdarījuši, bet tiem, kuriem ir grūtības ar finansējumu, vajadzētu izmantot šo iespēju. Arī vide būs sakārtota. Ja centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgsies lietotāji, mēs pasargāsim no tā, ka ūdeņi nonāks lietusūdeņu kanalizācijā, ūdenstilpēs vai citur. Mērķis ir uzlabot vidi,” uzsver A.Smagars.
Uzziņai
Vēlaties atbalstu, lai pieslēgtos ūdensvadam, kanalizācijas tīklam?
Kā, kas, par ko var saņemt līdzfinansējumu?
◆ Uz pašvaldības līdzfinansējumu, lai savu nekustamo īpašuma pieslēgtu ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmai, var pretendēt:
1) fiziska persona, kurai ir novadā deklarēta dzīvesvieta;
2) dzīvokļu īpašnieku kopība (daudzdzīvokļu māja), kurai šis īpašums atrodas novada teritorijā.
◆ Pašvaldības līdzfinansējums tiek piešķirts projektēšanas un būvniecības izmaksu segšanai. Pašvaldības līdzfinansējums var tikt piešķirts 50 procentu apmērā no šīm izmaksām, bet ne vairāk kā 1000 eiro apmērā uz vienu nekustamo īpašumu. Līdzfinansējuma saņemšanai ar iesniegumu ir jāvēršas novada pašvaldībā.
◆ Pēc pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanas būvdarbi ir jāveic pusgada laikā. Nepieciešamības gadījumā termiņu var pagarināt uz laiku līdz vienam gadam.
(No pašvaldības saistošo noteikumu projekta “Par Gulbenes novada pašvaldības līdzfinansējuma apmēru nekustamo īpašumu pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai”)
