Kurzemes Tūrisma asociācija ir izveidojusi jaunu zīmolu – “Ražots Kurzemē”, kura galvenais mērķis ir popularizēt Kurzemi kā reģionu, izcelt Kurzemes ražotājus un, protams, piesaistīt tūristus. Ir izdots ceļvedis un izveidota mājaslapa, atliek tikai izvēlēties, pie kuriem Kurzemes mājražotājiem un amatniekiem doties.
Ja garšo zivis un vīns, jādodas uz Rojas novadu. Tur Kaltenē “Cīrulīšu” mājās saimnieko Gunta Rožkalne, kura uzņem viesus un piedāvā gan zivis visādos veidos un dažādās mērcēs, gan mājas vīnus no cidonijām, rabarberiem, ķiršiem, dzērvenēm, ērkšķogām, plūmēm, pīlādžiem, vīnogām un pat pienenēm – vārdu sakot, katrai gaumei. “Visu vasaru tvaicēju sulu. Rabarberus pirms sulas iegūšanas vajag sasaldēt, tad atveras starpšūnu apvalki. Pēc tam lej virsū karstu ūdeni, pieliek cukuru un raudzē,” saka G.Rožkalne. Īpaša delikatese ir viņas gatavotais rožu ziedlapiņu ievārījums.
Savukārt Dundagā pie Elmas Zadiņas un Daces Savickas var uzzināt, kas ir pūtelis, kā arī nobaudīt jau zināmos un tomēr tik atšķirīgos sklandraušus jeb dižraušus. Elmas sklandrauši ir gaiši un ļoti garšīgi. “Pūtelis ir sens latviešu launaga ēdiens. Es atceros to no savas bērnības, ka mamma taisīja tādu ēdienu un nesa uz pļavu pļāvējiem. Tiem, kas ir nosvīduši un pārkārsuši, sviestmaize diez ko negaršos, bet pūtelis ir ļoti atspirdzinošs un sātīgs. Pūteļa miltu vērtība ir šķiedrvielas, kas ir 20 procenti. Nevienam citam produktam nav tik daudz šķiedrvielu, un cilvēks savā organismā to ļoti labi izjūt. Milti gatavoti no mūsu pašu saimniecībā audzētajiem graudiem – rudziem un kviešiem. Graudus izvāra, izsautē, tad izkaltē tā, ka var samalt, un samaļ. Ja samals parastus graudus un iebērs kefīrā, tad būs cūkēdiens, bet šie milti ļoti uzbriest. Es pat kotletēm un zivju masai pievienoju – kad pieliek pūteli, masa paliek bieza. Pūteli gatavo, kefīram pieliekot 2 tējkarotes miltu uz tējas krūzi. Kad tādu krūzi izdzer, tad esi paēdis. Ir sātīgs organismam. Arī Danilāns saka, ka vajag šķiedrvielas un pienskābes baktērijas. Un te ir viss, ko vajag,” saka Elmas kundze, kurai jau ir pāri astoņdesmit. Savukārt Dace Savicka gatavo visādus veselīgus lielogu dzērveņu labumus, kas labi sader arī ar pūteli.
Talsu novada Valdgales pagasta “Bandeniekos” viss smaržo pēc medus un vaska, jo tur top ne tikai parasts medus, bet arī medus ar propolisu, pīlādzi, mārrutkiem, ķiplokiem, čili utt. Īpašs medus ir ar egļu dzinumiem, kā arī putotais medus. “Putošana sašķeļ medus kristālus, tas kļūst krēmīgs un vairs nesacietē, bet tā bioloģiskā vērtība nav zudusi,” skaidro biškope Inga Zviedriņa. Savukārt no simtprocentīgi tīra vaska izlietas visdažādāko formu un lielumu sveces, turklāt arī pašam ir iespēja izvēlēties kādu no formiņām un pieliet ar vasku. Un tad seko pārsteigums – kas nu būs sanācis, jo iepriekš to redzēt īpaši nevar. “Mēs savācam ļoti augstvērtīgu medu, kas ir bioloģiski ļoti bagāts. Medu vācam no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. To, ka es būšu pieejama tūristiem, es nebiju iedomājusies, jo bites bija manas draudzenes un es vairāk nodarbojos ar sveču darbnīcu. Jums ir ekskluzīva iespēja, jo ar simtprocentīgi tīru bišu vasku nekur pasaulē nestrādā. Visur izmanto vaska aizvietotāju – speciālu masu, kurai klāt pieliktas ēteriskās eļļas, kas smaržo pilnīgi kā vasks. Īstais vasks ir tāds vaskains, taukains, bet aizvietotājs ir tāds biezs un atgādina parafīnu. Vaska cena visu laiku paaugstinās, bet kurš tad gribēs sveci pirkt par bargu naudu! Bet, protams, svece, kas izgatavota no vaska, ir visvērtīgākā, jo vaskā iekšā ir propoliss, kas ir dabiskā antibiotika. Ja vaska sveci aizdedzina, tā attīra gaisu no mikrobiem un baktērijām. Senos laikos vasks no Latvijas tika vests uz Vatikānu, kur lēja baznīcas sveces. Tas nebija skaistuma un romantikas dēļ, bet tādēļ, lai attīrītu gaisu. Ja jūs redzat galdu, kas nokrāmēts ar vienādas krāsas vaska svecēm, iespējams, tās nav no īsta vaska. Vaska krāsa var būt ļoti dažāda. Interesanti, ka bites stropā vasku iekrāso, kādā krāsā vajag. Ja ieliek tumšas krāsas šūniņu, bites vasku iekrāso tumšu,” stāsta I.Zviedriņa, kuras dravā ir apmēram 60 stropi.
Zviedriņu ģimene šogad saņēmusi arī Talsu novada balvu “Gada jaunums” par bišu namiņu. “Namiņam apakšā katrā pusē dzīvo trīs bišu saimes. Vienā saimē ir vidēji 60 000 bišu. Viņas visas vibrē spārniņus un rada vibrāciju. Bitēm bioloģiskais lauks ir daudz augstāks nekā cilvēkam. Telefons ir tas negatīvais lauks, kas cilvēku iztukšo, bet bišu klātbūtne ir bioloģiskais lauks. Guļot uz bišu saimēm, cilvēks stundu, divas vai trīs atrodas bišu bioloģiskajā laukā. Cilvēkam fascijas (saistaudains apvalks) ar laiku savelkas, ir sajūta, ka mēs kļūstam stīvi, rodas sāpes. Vibrācijas rezultātā fascijas atveras, uzlabojas asinsrite un stīvums pazūd. Protams, tas nenotiek vienā reizē. No vienas reizes gūst labsajūtu,” stāsta biškope.
Pašos Talsos noteikti ieteicams apmeklēt interesanto trauku ražotāju darbnīcu “Ciparnīca”, kur uzzināsiet arī par Kurzemes keramikas tradīcijām. Savukārt radošajā telpā “Patrepe” var iemācīties pagatavot savām rokām kādu linu dvieli, prievīti vai jostu – var tikai brīnīties par rokdarbnieču izdomu un uzņēmību. Turpat var apbrīnot “Stonehill” gatavotās ādas lietas un pat mēģināt izgatavot sev suvenīru, bet audēju kopas “Talse” telpās papriecāties par spilgtajiem lupatu deķiem, segām, lakatiem, villainēm un citām skaistām lietām.
Projekts “Mājražotāju un amatnieku potenciāla attīstība un tūrisma piedāvājuma “Ražots Kurzemē” izveide” tiek īstenots Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumā “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” un to īsteno 6 vietējās rīcības grupas – biedrības “Darīsim paši!”, “Saldus rajona attīstības biedrība”, “Partnerība laukiem un jūrai”, “Talsu rajona partnerība”, “Kandavas Partnerība”, “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”.
