Pēdējā laikā Latvijā īpaši iecienīti kļuvuši garšu ceļojumi, kad var viesoties pie dažādiem uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri stāsta par savām idejām un to, ko gatavo savām rokām. Tad seko degustācija un arī iepatikušos preču pirkšana. Tas palīdz šiem cilvēkiem izdzīvot un nopelnīt, jo nav noslēpums, ka ar mājražošanu ļoti bagāts nekļūsi. Un tad, piemēram, Zaļajā tirdziņā tu jau citādāk skaties uz piedāvāto cenu, jo esi pats savām acīm redzējis, cik milzīgs darbs jāiegulda, lai pircējam piedāvātu kaut vai medus burciņu. Tā nu sagadījās, ka vienu no vecākajām un skaistākajām pilsētām Latvijā pēdējā mēneša laikā esmu apmeklējusi divas reizes. Nezinu, kāpēc Cēsis tik ļoti apbur – vai tas ir viduslaiku šarms vai uzņēmīgie cilvēki, jo, arī otro reizi esot šajā pilsētā, atkal uzzini un izbaudi daudz ko jaunu. Un pilnīgi piekrītu Brantu muižas saimniecei Ilzei, kura uzsver, ka bez cilvēka māja iet postā, tāpat kā vieta. Viņa ir ļāvusies jaunam izaicinājumam – no skaisti izremontētajām un mūsdienīgi aprīkotajām Blomes “Donām” pārcēlusies uz pamesto Brantu pamatskolas ēku, lai ienestu tur atkal mājas siltumu un atdzīvinātu šo ēku, lai aicinātu ciemos un dalītos ar savām prasmēm. Cilvēki ir tie, kas rada to īpašo sajūtu, kad gribas atkal un atkal kādā vietā atgriezties. Un tad neviļus ienāk prātā doma par Gulbeni – vai, otrreiz atbraucot uz mūsu pilsētu, te būtu vēl, ko apskatīt un apskatīt? Diemžēl… Jā, no Baltās pils ir palikušas tikai drupas, taču mums vēl ir Sarkanā pils… Un arī mūsu novadā gatavo brīnišķīgas lietas, tikai varbūt neprotam par tām pastāstīt citiem, varbūt negribam lielīties. Bet kā tad lai uzzina par uzņēmīgiem cilvēkiem, ja viņi un neviens cits arī par to nestāsta? Tagad ir jauns tūrisma piedāvājums „Sidra ceļš”, kur Latvijas sidra ražotāji aicina pie sevis ciemos tūristus, lai iepazīstinātu ar sidra veidiem, baudīšanas tradīcijām un gatavošanas niansēm. Prieks, ka “Sidra ceļam” ir pievienojušies arī mūsu “Tālavas sidra” ražotāji, jo par sevi ir jāstāsta, sevi ir jāpiedāvā un jāaicina pie sevis ciemos. Un pat tad, ja konkrētais produkts nesaista, tik un tā ir interesanti uzzināt, kā tad tas viss top gatavs. Mums jāmācās lepoties ar vietu, kur dzīvojam un strādājam, nevis tikai jāgaužas, cik te ir slikti. Koncertā Alūksnē redzēju kādu vīrieti, kam uz kakla bija tetovējums – Alūksnes Tempļa kalna rotonda…
