Vēl nesen novada pašvaldība bija izsludinājusi arhitekta vakanci. Vietējai deputātei Gunai Pūcītei radās jautājums, ar ko ir saistīta šāda nepieciešamība. Viņa savas pārdomas un bažas izteica publiski 28.novembra novada domes sēdē.
Deputāte pauda, ka pašvaldībā saņēmusi skaidrojumu – nepilnu divu gadu laikā no pašvaldības budžeta esot tērēti aptuveni 25 000 eiro ārpakalpojuma pirkšanai (runa ir par arhitekta pakalpojumiem). Uzsvērts – lai arī novada būvvaldē ir savs arhitekts, viņam jāveic kontroles funkcija un nav iespējams papildus strādāt kā arhitektam. Pati šī kārtība, kāda ir noteikta valstī, ka būvvalde kontrolē pašvaldību, kaut pašvaldība finansē būvvaldi, G.Pūcītei šķiet absurda. Ar to šobrīd jāsamierinoties, tomēr deputāte atgādināja: “Pašvaldības administrācijas darbinieku štatu sarakstā ir divi teritorijas plānotāji, no kuriem viens ir praktizējošs arhitekts.” No administrācijas skanēja atbilde, ka paredzama amatu pienākumu izvērtēšana pašvaldības administrācijā. Iespējams, notikšot ne tikai noslodžu izvērtēšana, bet arī amatu pienākumu pārklasifikācija.
G.Pūcīte pauda, ka, viņasprāt, darbinieku vērtēšana novada pašvaldībā šobrīd nesasniedz mērķi. Tajā pašā laikā pozitīvi deputāte vērtē to, ka katrs darbinieks šīs vērtēšanas gaitā spēj noteikt savus profesionālos mērķus nākamajam gadam. Tomēr vērtēšanas sistēma kā tāda “šobrīd nestrādā”, pauda G.Pūcīte. Viņa esot piedalījusies vienas šādas darbinieka vērtēšanas procesā kopā ar vēl vairākiem deputātiem. “Tur mēs salikām vērtējumus “labi” un “ļoti labi”, bet drīz šī vērtētā persona diemžēl no amata pienākumu veikšanas tika atstādināta. Un pamatojums zināmā mērā bija tāds, ka neatbilstot prasībām. No tā es secinu, ka vērtēšana būtībā “nestrādā”,” teica G.Pūcīte.
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs piekrita, ka darbinieku novērtēšana šobrīd varbūt patiešām nav līdz galam funkcionāla un to “var izveidot labāku”. Novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone piebilda, ka, vērtējot darbinieku, būtisks kritērijs ir “uzdevumu izpilde”. Ja šajā kritērijā tiek saņemts kritiski zems vērtējums, tad turpmākā vērtēšana vairs nav nepieciešama, – vai vajadzīgs darbinieks, kurš netiek galā ar darba uzdevumiem? Svarīga esot arī izglītība, saskarsmes spējas, lojalitāte. Tomēr izglītība vien bez citām prasmēm un personības iezīmēm neko nedod, ja darbinieks reālajā dzīvē neprot atrisināt jautājumu vai situāciju, – lika saprast L.Reinsone. Viņa akcentēja, ka tuvākajā laikā lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, lai darbinieku vērtētāji būtu patiešām profesionāļi šajā jomā.
Deputāte Ieva Grīnšteine vaicāja, vai deputātiem ir iespēja būt klāt pašvaldības darbinieku vērtēšanas procesā. Atbildes no administrācijas puses – it kā varot būt klāt, it kā ne. Deputāte Ilze Mezīte bilda, ka domniekiem nemaz nav informācijas par to, kad kurš darbinieks tiek vērtēts. Pašvaldības Personālvadības nodaļas vadītāja Vita Lāčkāja bilda, ka vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs var deputātus informēt un aicināt būt klāt, taču vērtēt tiesīgi tikai vērtēšanas komisijas locekļi.
