Latvijā ir izveidots reemigrācijas koordinatoru tīkls, lai palīdzētu atgriezties valstī tiem, kas to vēlas.
“Tie, kuri dzīvojuši ārzemēs 5 – 10 vai vairāk gadus, uzskata, ka Latvijā nekas nav mainījies. Arī paši to, iespējams, ikdienā nepamanām, bet mūsu dzīve ir ļoti mainījusies – gan likumdošana, gan iespējas atrast darbu vai uzsākt uzņēmējdarbību,” secina Vidzemes reģiona reemigrācijas jautājumu koordinatore Ija Groza. Viņa atzīst, ka novadu pašvaldību reemigrācijas koordinatori atklāj nepilnības, kas būtu jānovērš saziņā ar reemigrantiem pēc viņu atgriešanās.
Protams, aizbraukšanas iemesli ir dažādi, bet vairumā gadījumu tās ir mācības, lai iegūtu augstāko izglītību, vai darbs, lai sapelnītu naudu un iegūtu pieredzi. Tie, kas to veiksmīgi paveikuši, nereti vēlas atgriezties. I.Groza atzīst, ka daudzi šo lēmumu nav pieņēmuši, pateicoties reemigrācijas koordinatora atbalstam. “Tas nav vienas dienas lēmums. Cilvēki rēķina plusus un mīnusus, varam tikai palīdzēt izlemt,” saka I.Groza. Viņa secina, ka migrācijas temps ir samazinājies – no Latvijas aizbrauc apmēram tikpat, cik atgriežas dzimtenē. Diemžēl tas ir maz, jo nākamajā desmitgadē Latvijā būs 120 000 brīvas darba vietas.
Pagājušajā gadā divas Vidzemes pašvaldības – Gulbenes un Smiltenes – īstenoja pilotprojektu, veicinot reemigrāciju. Šogad Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā konkursā “Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” atbalstu saņēma arī Gulbenes novada pašvaldība – 6200 eiro. Lai veicinātu izpratni par reemigrantu dzīvi dažādos aspektos, pašvaldība sagatavos viņu spilgtāko stāstu sēriju drukātā un video formātā, atklājot izaicinājumus, iespējas, problēmu situācijas un risinājumus. Paredzēts izveidot arī vairākus videostāstus vai podkāstus (audio saturs), kuros tiks parādīts Gulbenes novads Eiropas brīvprātīgo acīm.
“Noteikti ir jādomā, kā veidot labvēlīgu vidi šeit, lai cilvēki vēlētos atgriezties mājās strādāt un atpūsties. Tas nav izdarāms īsā laika periodā, turklāt prasa lielus finanšu un darba resursus. Nevaram konkurēt ar Eiropas attīstītākajām valstīm. Tomēr mums ir lietas, ar kurām varam lepoties,” norāda Gulbenes novada pašvaldības projektu vadītāja Liene Kazāka. Viņa atzīst, ka pilotprojekts bija vērsts galvenokārt uz informācijas izplatīšanu, skaidrošanu un saziņas veidošanu ar ārzemēs dzīvojošajiem novadniekiem. Atjaunotajā pašvaldības mājaslapā būs arī informācija tiem, kas interesējas par reemigrāciju.
L.Kazāka uzsver, ka Gulbenes novads var piedāvāt klusu, veselīgu un nepiesārņotu vidi, mieru un drošību. Tādā vietā dzīvot vēlas ģimenes ar bērniem. “Pašvaldībai ir jārūpējas, lai attīstītu ceļu tīklu un infrastruktūru, lai cilvēki arī lauku teritorijā varētu saņemt pakalpojumus labā kvalitātē. Noteikti ir nepieciešams veidot pašvaldības dzīvokļu fondu. Bijušas vairākas iniciatīvas, sarunas ar uzņēmējiem par īres namu būvi. Ir valsts programma īres namu būvniecībai, taču atbalsts tam ir pagaidām niecīgs. Turpretim dzīvokļu celtniecības izmaksas ir lielas, ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus cenas,” skaidro L.Kazāka. Viņa secina, ka novadā ir konkurētspējīgs izglītības piedāvājums. Pirmsskolas izglītības iestādēs notiek modernizācija. Lai piesaistītu vairāk jaunos speciālistus, ir jānodrošina daudzveidīgas atpūtas iespējas. Diemžēl ir grūti noskaidrot, vai uzlabojas reemigrācijas tendence, jo daudzu ārzemēs strādājošo dzīvesvieta joprojām ir deklarēta Gulbenes novadā. “Šķiet, ka tendence ir pozitīva, jo ir atgriezušās vairākas jaunās ģimenes,” secina L.Kazāka.
