Aija Vaļicka Gulbenes autostacijas priekšnieces amatā ir nedaudz vairāk kā divus mēnešus. Pirms tam viņa strādājusi par dispečeri – kasieri.
Aija Vaļicka Gulbenes autostacijas priekšnieces amatā ir nedaudz vairāk kā divus mēnešus. Pirms tam viņa strādājusi par dispečeri – kasieri.
Aija atzīstas, ka pagaidām jaunajā amatā vēl neesot iejutusies, lai gan apzinoties, ka tagad atbildības latiņa esot pacelta augstāk.
Darbs autostacijā viņai nenozīmē Amerikas atklāšanu, jo te viņa sākusi strādāt uzreiz pēc vidusskolas. Aija rēķina, ka kopš pirmās darba dienas pagājuši 17 gadi. Šajā laikā iepazīti dažādi amati. Nav piemirsts arī tas laiks, kad autobusu biļešu kase, kas savulaik atradusies Gulbenes dzelzceļa stacijas ēkā, bijusi atvērta arī naktī, tāpēc darbiniekiem bijusi vajadzīga liela izturība.
“Saņemot piedāvājumu autostacijas priekšnieces amatam, sapratu, ka vēlos izmēģināt kaut ko jaunu, pārliecināties, ka es to varu. Pirmie mēneši pārliecināja, ka ne vienmēr viss ir tik viegli, kā izskatās no malas,” saka A.Vaļicka. Izrādās, ka atbildēt par nedzīviem priekšmetiem ir daudz vieglāk, nekā par cilvēkiem. Viņa saprot, ka nav divu raksturā vienādu cilvēku, tāpēc katram vajadzīga sava pieeja.
“Uzskatu, ka man apkārt ir labi kolēģi, ar kuriem ir viegli strādāt. Jebkurā gadījumā iespējams pajautāt padomu uzņēmuma direktoram, kurš vienmēr ir atsaucīgs. Protams, pie visa ir jāpierod. Nelielu barjeru rada apziņa, ka esmu jaunāka par vienu otru kolēģi, tāpēc, ja tas vajadzīgs, nav viegli aizrādīt. Domāju, ka es to spēšu,” domā A. Vaļicka.
Viņa uzskata, ka izmaiņas ne tikai autostacijas darbā, bet uzņēmumā kopumā ir pamanāmas. Tās priekšniece saista ar jaunu autobusu iegādi un to piedāvātajām ērtībām pasažieriem. Rūpes sagādājot pasažieriem paredzētā uzgaidāmā telpa, kas ziemā esot vēsa, tāpēc cilvēki to izmantojot samērā maz. Perspektīvā plānots to padarīt mājīgāku, nomainot cementēto grīdas segumu, mainot logu izvietojumu un citu. Vizuāli krāšņākai vajadzētu tapt arī autostacijas ēkai. Tomēr viss būšot atkarīgs no finansiālajām iespējām.
Raksturojot sevi, Aija domā, ka viņai pietrūkstot bardzības, pārāk liela esot labsirdības deva. Viņa nepiederot cilvēkiem, kas spējot mājās nedomāt par darbu. Vismaz pagaidām ne. Brīvajā laikā Aija labprāt atpūšoties kopā ar ģimeni un nododoties grāmatu lasīšanai, jo tādējādi esot iespējams iepazīt jaunu pasauli un attālināt ikdienu.
“Man patīk pastaigāties mežā, tāpēc cenšos izmantot šo iespēju,” saka A.Vaļicka.
***
2003.gadā
– 2003.gadā – 23 rajona maršruti, viens pilsētas maršruts.
– Mēnesī veikti 2745 reisi.
– Uzņēmumam ir 23 autobusi.
– Mēneša ieņēmumi, veicot pasažieru pārvadājumus un komercreisus – 20 000 latu.
– Kilometra izmaksa – 0, 47 lati.
– Uzņēmumā nodarbināti 70 cilvēki.
Fakti
– Aijas Vaļickas vadītajā kolektīvā ir 41 autobusa šoferis, četras konduktores, četras dispečeres un apkopēja – kurinātāja.
